Daces Pecolli stāsts: no teātra apkopējas par burvju teātra direktori

"Ko darīt, ja Meksikā pazūd 15 t manu skatuves rekvizītu krava? Puff! Un es esmu ieradusies, lai rādītu savas izrādes? Ko darīt, ja Honkongā man ir jāatklāj metro stacija, bet rekvizītu nav un aģents saka: klients nedrīkst zināt, ka mums ir problēma? 

Ko darīt, ja 2019. gadā, kad viss likās tik stabili un forši, saslēgti līgumi uz priekšu, - atnāk pandēmijas mistērija un sabrūk visas iestrādes kā kāršu namiņš?" savu lekciju iesāk Dace Pecolli.

"Vienmēr ir vismaz divi varianti - viens ir lēkt upē. Otrs - kļūt par upi! Kā saka mans vīrs - lai vai kas, turpini tecējumu. Šo formulu esmu arī izmantojusi dzīvē - lai vai kas, galvenais turpināt tecējumu."

"Neticami, bet, pateicoties ziepju burbuļiem, kurus mēs pūšam jau 25 gadus, esam uzstājušies 79 dažādās valstīs. Bet vai visas problēmas atrisinās, tikai pavicinot burvju nūjiņu? Es gribētu. Bet tā nav..."

Kāda tad ir mana karjera? No klona operatores - smalkiem vārdiem, bet apkopējas teātrī par teātra īpašnieci un pieprasītu mākslinieci uz Brodvejas skatuvēm. Jā, pirmais darbs man bija apkopēja - sāku, tā sakot, no pašas grīdas. Tad sekoja studijas un darbs ar pieredzes gūšanām ārzemēs. Vienā no tām es sastapu savu vīru. Jūs visi viņu zināt kā burvju mākslinieku Enriko Pecolli, bet īstenībā viņš ir Boloņas Universitātes doktors teātra vēsturē, režijā un aktiermeistarībā. Gudrs man tas vīrs - bet to jūs sapratīsiet manā stāstā mazliet vēlāk," turpina lektore. 

"Mēs satikāmies un sapratām, ka jāmet tie kauliņi kopā. Mana vīra karjera īsumā - viņš atbrauca uz Latviju  pirms 25 gadiem ar vienu klauna deguntiņu. Un tagad mums ir 15 tonnas  rekvizītu!

Visā šajā laikā esam viens otram uzsituši uz pleca. Iluzionistu māksla ir mūsu dzīve. Darbs, hobijs, mīlestība, iztikas avots, tas, kam mēs ticam."

Vairāk skaties foruma "Līdere" video:

Foto: "Līdere 2021" 

Foto: "Līdere 2020"