Ukrainietes Darjas smeldzīgais kara stāsts dejā: cik ilgi tas var turpināties?

Atklājot jaunu ekspozīciju "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985-1991", Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā varēja klātienē pieredzēt ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas performanci "Cik ilgi tas var turpināties?".

Priekšnesumā, kas norisinājās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 3. stāva vestibilā, imersīvi tiek kombinēta mākslas vingrošana, autores izveidots pavadošais skaņas celiņš un gaisma. Atkārtojot vingrinājumus, māksliniece nospiedošā vienmuļībā mēra nu jau gandrīz gadu notiekošā kara ilgumu un stāsta par Ukrainas pilsētām, kas daļēji vai pilnībā ir nopostītas.

Darja Kalašņikova - māksliniece, politiskā aktīviste un bijusī mākslas vingrotāja no Luhanskas Ukrainā - nav bijusi mājās kopš 2014.gada, kad krievi okupēja viņas dzimto reģionu. Toreizējā okupācija bija atbilde Eiromaidana kustībai - pret tā brīža Ukrainas valdību vērstajai protesta kustībai, kuras dalībniece bija arī pati māksliniece. Šobrīd viņa piedzīvo otro karu savā dzīvē.

"Ukrainas kara sākumu 2022.gadā sagaidīju Kijivā, 24.februāra rītā pamostoties savā dzīvoklī. Pirmās trīs kara dienas pavadīju Kijivas bumbu patvertnē, tad pārbraucu uz Lucku Ukrainas ziemeļos. Divus mēnešus dzīvojot Luckā, jutu, ka pasaule sāk pierast pie kara Ukrainā. Balstoties šajās sajūtās, pieņēmu vēl vienu izaicinošu lēmumu - pārcelties uz Eiropu un atgādināt par kara tuvo klātesamību caur savu mākslu," stāsta Darja Kalašņikova.

Pasākuma apmeklētāji varēs pirmie iepazīties ar jauno ekspozīciju "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985-1991", kas iekārtota LNMM 2. stāva kreisā spārna zālēs un vēstī par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā. Izstādes pamatu veido muzeja kolekcijas darbi, kuru saturs reaģē un kritiski vēršas pret padomju sociālpolitisko realitāti, saglabājot skaudru aktualitāti arī šodien, kad pavisam netālu no mums Krievija izvērš karu un posta Ukrainas teritoriju un cilvēku dzīves. Mākslinieki atklāj pārmaiņu ērai raksturīgās pretrunas un eksistenciālo pieredzi, gan izmantojot ideoloģiski piesātinātu simboliku, mitoloģiskas alegorijas un tēlus, gan pavisam tieši runājot par būtiskiem notikumiem.