"Pēc 20 gadiem Eiropas Savienībā (ES) mums būtu jābūt spējīgiem rast risinājumu cenas ekvivalentam ar Eiropas vidējo cenu. Turklāt vadoties pēc brīvā tirgus, jārod efektīvi risinājumi, kā mēs varam panākt konkurētspējīgu cenu Latvijas produktam ar Lietuvas un Polijas produktu," klāsta Grasbergs.
Tāpat asociācijā vēlas, lai veikalu plauktos tirgotājiem būtu jānorada produktu izcelsmes valsts, nodalot plauktus un veidojot atsevišķus apzīmējumus, kā to dara ar vīniem.
Savukārt biedrības "Lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka uzsver, ka "bez atbalsta, kas būtu vajadzīgs, lai spētu sasniegt kaut vai ES vidējo piena cenu konkrētā mēnesī, saimniecības izdzīvot nevarēs".
Asociācijā norāda, ka Latvijā un Lietuvā piena cena 2023.gada janvārī nokritās līdz aptuveni 40 centiem litrā, kamēr Polijā piensaimnieki saņēma gandrīz 60 centus litrā.
Iepriekš Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe aģentūrai LETA sacīja, ka piena nozarē situācija tuvāko divu mēnešu laikā tikai pasliktināsies.
Viņš norādīja, ka piena iepirkuma cena vēl mēnesi varētu samazināties par diviem līdz trīs centiem, bet martā piena iepirkuma cenu prognozes ir 20 līdz 25 centi par litru.
Patlaban vidējā piena iepirkuma cena Latvijā ir 28 līdz 30 centi par litru, bet atsevišķiem uzņēmumiem cena jau ir 20 centi par litru un zemāk. Savukārt Eiropas Savienībā vidējā cena ir 45 centi, kas, kā norādīja Irbe, Latvijas saimniecībām, kas investējušas attīstībā, būtu nepieciešams, lai tās strādātu nedaudz virs pašizmaksas.
Tāpat viņš skaidroja, ka pašreizējā situācija ir izveidojusies lielākoties ārējo tirgu ietekmes rezultātā. Latvijas iekšējais tirgus pārstrādā ne vairāk kā 30% no saražotā piena, turklāt arī iekšējā piena produktu patēriņā dominē importa produkti.
Viņš uzsvēra, ka, ja nedēļas laikā netiks sagaidīti racionāli risinājumi no valdības, arī Latvijas ražotāji būs spiesti sekot Lietuvas piemēram un rīkot protestus.