Piecas krīžu prognozes, ar kurām ekonomisti pilnībā kļūdījās (1)

Jau pašlaik daudzviet pasaulē centrālās bankas ceļ procentu likmes, uzņēmumi atbrīvo no darba darbiniekus (it īpaši saprotot, ka pandēmijas laikā darbā pieņemti par daudz strādājošo), un tas viss – inflācijas apkarošanas vārdā. Mazinot inflāciju, spiedienam uz ekonomiku vajadzētu mazināties, un tas savukārt varētu palīdzēt izvairīties no dziļas recesijas (tātad – mīkstā nosēšanās).

Šo terminu pirmo reizi izmantoja profesors Hermans Līblings 1973. gadā. Līblings septiņdesmitajos bija galvenais prognožu speciālists ASV Valsts kasē. Viņš prognozēja, ka ekonomika septiņdesmito gadu vidū pieredzēs nelielu lejupslīdi bez nopietnām sekām, to raksturojot ar “mīkstu nosēšanos”. Tomēr šie pareģojumi bija ļoti nepareizi. 1973.-1975. gados ASV bija recesija, kā pīķis bija 3,2%, bet bezdarbs sasniedza 9%.

Paredzēt nākotni ir ļoti grūti. Skaidrs, ka neviens arī centrālajās bankās nebūs par visiem 100% pārliecināts, ka viens vai otrs pasākums radīs vēlamo efektu, un rezultātā nonāksim pie maģiskās “mīkstās nosēšanās” dziļas recesijas vietā.

Vēsturē ir vairāki gadījumi, kad ekonomisti prognozēja, ka “tik traki jau nebūs”, taču realitātē nosēšanās bijusi ļoti turbulenta un nemierīga. “Forbes” apkopojis piecus gadījumus, kad ekonomistu prognozes izrādījušās ļoti neprecīzas.

1973.-1975. gads

1973. gada 3. septembrī “The New York Times” iepazīstināja lasītājus ar Līblinga publikāciju, kam bija virsraksts “Ekonomisti paredz mīkstu nosēšanos pēc straujas izaugsmes beigām”.

Līblings, kurš tajā laikā bija galvenais ASV Valsts kases ekonomists, bija izteicis bažas, ka daļa “spēcīgo rādītāju ekonomikā pēdējo mēnešu laikā sāka izzust”. Galu galā bija vērojami vairāki pozitīvi faktori, kas neliecināja par dziļas recesijas tuvošanos – biznesa aktivitāte bija augsta, ražošanas kompānijas saņēma lielas investīcijas un kapitālu, tādēļ ekonomikas sabremzēšanās tika uztverta kā “mīksta nosēšanās”.

Realitātē septiņdesmito gadu vidus izvērtās pavisam citādi – strauji pieauga bezdarbs un situāciju sliktāku padarīja naftas krīze, kas atstāja smagas sekas uz ekonomiku.

1980. gads

Dažus gadus vēlāk, 1980. gadā ASV ekonomika atkal pieredzēja lejupslīdi – bezdarbs sasniedza 7,8%, bet IKP kritās par 2,2%. Tomēr īsi pirms tam bija vairāki respektabli ekonomisti, kuri redzēja tuvojošos “mīksto piezemēšanos”.

1978. gada 15. septembrī laikraksts “Desert Sun” publicēja prognozi, kurā citēts profesors Līblings, norādot, ka tuvākajos gados ekonomikā tuvojas “mīkstā nosēšanās”.

“Kapitālu pelnošie uzņēmumi ir ar drošības spilveni, tāpēc izaugsmei jāturpinās,” tika citēts Līblings, neparedzot, ka vien pusotru gadu vēlāk sāksies būtiska recesija.

1981.-1982. gads

Recesija, kas sākās 1981. gada vidū pēc neilgas atelpas no 1980. gada krīzes, bija nesaudzīga pret strādājošajiem, jo bezdarbs pieauga līdz 10,8%, bet IKP kritās par 2,8%. 1980. gada krīzes laikā izskanēja prognozes, ka ekonomikai izdosies noturēties pietiekami labā līmenī, lai izvairītos no smagas recesijas.

“Kādā brīdī patērētājs, kam samazinājušies pieejamie līdzekļi, paliks vispār bez naudas. Ekonomisti norāda divus kritiskos punktus patēriņa jomā – auto un nekustamo īpašumu tirgus. Arī reālais personas patēriņš un tēriņi samazinās, sarūkot ienākumiem,” 1980. gada 17. janvārī skaidroja “News-Journal”.

Rakstā tika piebilsts, ka “1980. gadā ekonomika sarks par 1,5%, bet turpmāk gaidāma mērena recesija (kas kādā brīdī var kļūt par mīkstu nosēšanos)”.

1989.-1991. gads

ASV ekonomikā 1990. gadā sākās recesija, un tās rezultātā 1992. gadā bezdarba līmenis sasniedza 7,8%. Vēl 1989. gada maijā “Associated Press” (AP) publicēja rakstu, kurā teikts, ka “ekonomika tuvojas mīkstās nosēšanās punktam”.

“"Mīkstās nosēšanās" tēzes apstiprina vairāki faktori. Biržu brokeri jau pašlaik vecajiem klientiem piedāvā jaunas akcijas, un arī citas norises liecina, ka gaidāma “mīksta nosēšanās”, kas biržas atkal padara aizraujošas,” teikts 1989. gada maija AP publikācijā.

Tomēr jau piecus mēnešus vēlāk – 1989. gada oktobrī bija skaidrs, ka AP prognozes bijušas pārlieku optimistiskas, jo cilvēki masveidā sāka zaudēt darbu.

Apskatnieks Džons Krudelī 1989. gada 1. oktobrī rakstīja, ka bezdarba straujais pieaugums “nebūt neliecina par mīkstu nosēšanos”.

“Nedomāju, ka šie 3200 strādājošie, kuri tikko zaudēja darbu “General Motors”, būs priecīgi zināt, ka valsts ekonomika gatavojas “mīksti nosēsties”. Daudzi no viņiem gaida “smagu piezemēšanos”, jo ir strauji samazinājies pieprasījums pēc mašīnām, un nu būs jāgaida līdz pavasarim, līdz izdosies atrast jaunu darbu,” rakstīja Krudelī.

2007.-2009. gads

Šī krīze skāra visu pasauli, un lielākā ekonomika pasaulē ASV pieredzēja 10% bezdarbu un 5,1% no IKP lielu ekonomikas kritumu. 2007. gadā, nepilnus divus gadus pirms krīzes kulminācijas, bija prognozes, ka ekonomikā būs “mīksta nosēšanās” un krīze nebūs smaga.

“Kopš kļuvis par Federālo Rezervju vadītāju, Bens Bērnanks ir panācis, ka ASV ekonomikā varam runāt par “mīkstu nosēšanos”, nevis dziļu recesiju, arī neraugoties uz problēmām nekustamo īpašumu jomā. Bērnanks spēja iznākt no sava priekšgājēja ēnas un pierādīt, kāpēc Federālās rezerves ir viena no pasaulē svarīgākajām, taču mazāk zināmajām institūcijām,” 2007. gada sākumā komplimentēja “Billings Gazette”.

Tomēr realitātē tā nebija nekāda “mīkstā nosēšanās”, jo visu pasauli jau gadu vēlāk pārņēma nekustamo īpašumu krīze, kas radīja problēmas finanšu sektorā, kā arī izraisīja dziļu recesiju arī Latvijā.

Pēcvārds

Mūsdienās, šķiet, ekonomisti savām prognozēm pieiet mazliet piesardzīgāk un nesola tuvojošos “mīksto nosēšanos”, it īpaši tad, ja briest lielas nepatikšanas. Tagad gan ir mainījusies cilvēku attieksme. Piemēram, ASV bezdarbs ir sasniedzis 53 gados zemāko rādītāju, kas viennozīmīgi ir pozitīvs fakts. Tomēr - “Fox News” uzstāj, ka “joprojām pārāk daudz cilvēku ir bez darba, un prezidents Džo Baidens ir vainīgs pie inflācijas pieauguma”.

Pagaidām ir grūti pateikt – būs vai nebūs recesija un cik dziļa tā būs, ja īstenosies sliktākais scenārijs. Ekonomiskās krīzes nenosaka dabas spēki, bet Centrālās bankas. Ja tās pārāk strauji “uzrauj” procentu likmes, tas draud ļoti daudziem cilvēkiem bez darba. Ja procentu likmes nemaina – inflācija turpina savu uzvaras gājienu.

Vienīgais, kas ir pilnībā skaidrs – cilvēki turpinās izteikt prognozes. Vēl vairāk skaidrs, ka daļa no šīm prognozēm piepildīsies, bet daļa – būs pilnībā neprecīzas...