"ABLV Bank" krimināllietā par 2,1 miljarda eiro legalizēšanu daļu sēžu lūdz skatīt slēgti

Prokurors Rimants Kuzma sēdes laikā norādīja, ka ir saņēmis divus iesniegumus no "ABLV bank" likvidatoriem, kas lūgusi divus pieteikumus skatīt slēgtās tiesas sēdēs, jo tie satur komercnoslēpumu. Tādējādi prokuratūra pauda uzskatu, ka viss process būtu jāskata slēgtās sēdēs.

Prokurors Jānis Baumanis norādīja, ka, viņaprāt, mediju klātesamība krimināllietas iztiesāšanā būtu vēlama, bet, apzinoties likumu un to, ka lietā pievienotie materiāli satur neizpaužamas ziņas, lietas turpmākai iztiesāšanai būtu jānotiek slēgtās sēdēs.

"ABLV Bank" likvidators Jānis Rozenbergs norādīja, ka tiesā tik tiešām tika iesniegti lūgumi, kuri paredz noteikt dažas tiesas sēdes slēgtas, bet iepriekš netika domāts noteikt visu tiesas procesu slēgtu.

Prokuratūra vēlāk tiesai sacīja, ka prokuratūras lūgums par slēgtās tiesas sēdes noteikšanu bija pamatots uz bankas likvidatoru pieteikumu, bet, ja šāds lūgums attiecas tikai uz diviem lūgumiem, tad prokuratūra iestājas par atklātu tiesas sēdi.

Tiesnese Ļubova Kovaļa lēma noteikt lietas izskatīšanu atklātās tiesas sēdēs. Kovaļa norāda, ka slēgtās tiesas sēdēs tiks skatīti likvidatoru atsevišķi lūgumi, kuri skar komercnoslēpumu.

Jau vēstīts, ka Ekonomisko lietu tiesa piektdien sāka iztiesāt krimināllietu par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu vairāku gadu garumā.

Lietā kopumā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā, aģentūru LETA informēja prokuratūrā. Prokuratūra arī aicina tiesu piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli likvidējamajai kredītiestādei.

Foto: Tiesas sēde "ABLV Bank" krimināllietā 10. februārī.

Prokuratūras ieskatā organizētās grupas radītās un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanai izveidotās infrastruktūras ietvaros laikā no 2010.gada 1.maija līdz 2018.gada 15.februārim tika legalizēti citu personu ārvalstīs noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi ne mazāk kā 263 538 182 eiro un 1 948 641 578,65 ASV dolāru apmērā.

Pieci organizētās grupas dalībnieki noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī kredītiestādē ieņēma atbildīgus amatus. Publiski pieejamā informācija tiesu kalendārā norāda, ka šie apsūdzētie ir bijušais bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis, bijušie valdes locekļi Vadims Reinfelds un Aleksandrs Pāže, kā arī bankas darbinieki Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis. Pārējie trīs apsūdzētie ir ar banku saistītie Zane Kurzemniece, Marks Špungins un Arvis Šteinbergs.

Bernis aģentūrai LETA uzsvēra, ka nepiekrīt nevienai no lietā uzrādītajām apsūdzībām, un izteica aizdomas, ka šī lieta ir politiski motivēta. Viņš norāda, ka banka attīstīta 25 gadu garumā, kļūstot par vienu no svarīgākajiem tirgus spēlētājiem, bet īpašnieki piespiesti to likvidēt.

Atsaucoties uz lēmumu par lietas nodošanu tiesai, Latvijas Televīzijas raidījums "Kas notiek Latvijā?" iepriekš vēstīja, ka apsūdzība uzskata, ka Bernis, sadalot lomas un pienākumus, nozieguma īstenošanā iesaistījis bankas darbiniekus un ar to saistītas personas - "ABLV Bank" valdes priekšsēdētāja vietnieku un valdes locekli Reinfeldu, bijušo bankas valdes locekli un atbilstības direktoru Pāži, bankas Atbilstības pārvaldes vadītāju Rogovu un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu atbildīgo bankas amatpersonu Dreimani, toreizējo SIA "ABLV Corporate Services" valdes locekli Kurzemnieci, bijušo "ABLV Corporate Services" Korporatīvā atbalsta nodaļas vadītāju un vēlāk "ABLV Corporate Services" Latvijas filiāles vadītāju Špunginu un uzņēmēju un kompānijas "International Overseas Services" (IOS) grupas pārstāvi Rīgā Šteinbergu.

"ABLV Corporate Services" agrāk ietilpa ABLV grupā, bet tagad tai nosaukums mainīts uz "Vincit Accounting" un tās īpašnieks pastarpināti ir Reinfelds. Arī Kurzemniece savulaik bija bankas valdes locekle. IOS preču zīmi pakalpojumu sniegšanā izmantoja SIA "Avento", SIA "Anderson Invest" un SIA "Anderson Baltic".

Apsūdzība uzskata, ka Reinfelds izveidoja "ABLV Corporate Services" darbības modeli un noteica tādu bankas klientu piesaistes stratēģiju, lai esošie un potenciālie "ABLV Bank" klienti, iegādājoties no bankas vai ar tās starpniecību ārvalstu uzņēmumus un saņemot ar to uzturēšanu saistītos pakalpojumus, varētu slēpt īpašumtiesības, naudas līdzekļu izcelsmi un piederību.

Pāže, Rogovs un Dreimanis bijuši atbildīgi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, taču, saskaņā ar lomu sadali organizētā grupā, nodrošinājuši to, ka bankas klientu darījumi ar noziedzīgi iegūto naudu netika identificēti kā aizdomīgi un netika pārtraukti, kā to noteicis likums.

Špungins pēc Reinfelda norādījumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai nodrošinājis sadarbību starp "ABLV Bank" un uzņēmumu reģistrācijas aģentiem tādā veidā, lai slēptu bankas lomu uzņēmumu reģistrācijā, kā arī gādāja, lai "ABLV Bank" klienti par saņemto pakalpojumu samaksu veiktu ar banku saistīto uzņēmumu norēķina kontos, uzskata apsūdzība.

Prokuratūra uzskata, ka Kurzemniece bija organizētās grupas grāmatvede un nodrošināja grupas kontrolēto uzņēmumu norēķina kontos esošo nelikumīgo līdzekļu uzskaiti un pārskaitījumu veikšanu.

Savukārt Šteinbergs nodrošinājis "ABLV Bank" vajadzībām ārvalstu uzņēmumu reģistrāciju un uzturēšanu, lai apgrūtinātu informācijas iegūšanu par uzņēmumiem un legalizētu naudu.

"ABLV Corporate Services" no IOS uzņēmumiem "ABLV Bank" klientu interesēs iegādājies dažādās jurisdikcijās reģistrētus uzņēmumus. Ar nolūku slēpt uzņēmumu patiesos labuma guvējus tika izmantoti nomināldirektoru pakalpojumi. Šos ārvalstu uzņēmumus par samaksu ar uzcenojumu, nodrošinot norēķina konta "ABLV Bank" atvēršanu, nodeva esošiem un potenciāliem klientiem.

Par sniegtajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pakalpojumiem atlīdzību pakalpojumu maksās esot saņēmusi gan "ABLV Bank" un tās meitas uzņēmumi, gan arī ziedojumu veidā labdarības fonds "Novum Riga" (iepriekš "ABLV Charitable Foundation"), kurā Bernis bija valdes loceklis, ir pārliecināta apsūdzība.

Apsūdzība uzskata, ka Bernis apstiprinājis bankas sadarbību ar Šteinberga kontrolē esošiem IOS uzņēmumiem. Tāpat Bernis esot nodrošinājis to, ka "ABLV Bank" privātbaņķieri klientiem piedāvāja iegādāties ārvalstu uzņēmumus vienīgi no "ABLV Bank" kontrolētiem uzņēmumiem.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietā iesaistītie uzņēmumu īpašnieki bijuši pārsvarā Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi.

Bernis aģentūrai LETA noliedza apsūdzības un uzsvēra, ka plāno tiesā pierādīt, ka visas darbības notikušas atbilstoši likumam un banka nodarbojās ar likumīgu biznesu, kuru visus šos gadus uzraudzīja gan regulators, gan citas institūcijas.

Visus savus argumentus viņš izklāstīšot tiesā, uz ko tikšot aicināti daudzi liecinieki, tai skaitā no valsts institūcijām, ar kurām bankas pārstāvji sadarbojās.

Bernis atzīst, ka banka pieļāva kļūdas, bet tās labotas un izpildītas visas regulatora prasības. Prokuratūras apsūdzība, pēc viņa teiktā, vienkārši neesot taisnība.

"ABLV Bank" likvidators Jānis Rozenbergs norādīja, ka viņa rīcībā esošās ziņas un lietas materiāli neļauj secināt, ka pārmetumi bankai būtu pamatoti.

Arvien vairāk tiekot saņemti arī lēmumi, ar kuriem tiek atcelti aresti "ABLV Bank" kreditoru līdzekļiem, kas nozīmējot, ka daudzi kreditori izmeklēšanas laikā spēj iesniegt pierādījumus par viņu līdzekļu likumīgu izcelsmi.

Jau vēstīts, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN". Savukārt Finanšu izlūkošanas dienests atzina, ka nav atklājis Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumus.