Janvāris varētu būt pēdējais mēnesis, kad gada inflācija pārsniedz 20%

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka janvārī gada inflācija palēcās no 20,8% decembrī līdz 21,5%. Gada laikā lielāko ietekmi joprojām veido mājokļa izmaksu, pārtikas un degvielas cenu kāpums. Gašpuitis prognozē, ka pēc šī janvāra palēciena inflācijas tempi samērā strauji kritīsies, un otrajā ceturksnī tā varētu jau iekļauties viencipara līmenī.

Ekonomista ieskatā inflācijas signāli kļuvuši labvēlīgi, īpaši īstermiņā. Globālās inflācijas tempi sarūk, ko veicina gan piegāžu ķēžu, gan transportēšanas izmaksu, gan izejvielu stabilizēšanās pirmspandēnijas līmenī.

"Negaidīti veiksmīgi mums attīstās arī enerģijas cenas. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā to kritumam ir jāsāk atspoguļoties tarifos, kā arī jābremzē cenu pieaugums citās grupās. Tuvākajos mēnešos daudzās grupās cenu kāpums vēl saglabās inerci, ko iekustināja izmaksu pieaugums iepriekšējā gada laikā. Drīzumā ir jāstabilizējas pārtikas cenu pieaugumam. Arvien lielākam skaitam produktiem parādīsies atlaides, pirms piedzīvosim arī izteiktāku cenu samazinājumu. Taču skaidrs, ka vairākumam produktu cenas 2021.gada līmeņos neatgriezīsies," saka Gašpuitis.

Viņš skaidro, ka turpmākās inflācijas tendences joprojām būs atkarīgas no enerģijas cenu dinamikas, kas var būt pietiekami svārstīgas. Lai arī tāds stress, kāds bija vērojams pērnā gada vasaras beigās nav gaidāms, gan naftas, gan gāzes cenu kāpums no pašreizējiem līmeņiem ir ar augstu iespējamību. Un, pat, ja tas tik un tā nozīmēs atsevišķu komunālo tarifu kritumu, nav zināms cik liels tas būs un kāds atbalsts no valsts puses nākamajā sezonā ir gaidāms.

Rezultātā pie aukstākiem laikapstākļiem gada beigās komunālie maksājumi lielai daļai iedzīvotāju var turpināt būtiski iegrožot pirktspēju, atzīst Gašpuitis, piebilstot, ka, pat, ja gada beigās vidējās algas pieaugums jau apsteigs inflāciju, daudzām sabiedrības grupām situācija ar maksātspēju joprojām saglabāsies izaicinoša.

Ekonomists informē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ir kļuvusi agresīva savos plānos apkarot inflāciju - ECB paaugstinās noguldījumu likmi vēl par 50 bāzes punktiem martā. Pēc pēdējā 25 bāzes punktu pieauguma maijā noguldījumu likme sasniegs maksimumu - 3,25%. 2024.gada vidū ECB varētu sākt likmes mazināt, depozīta likmei sasniedzot 2,5%.

Gašpuitis uzskata, ka turpmāk centrālās bankas arvien vairāk koncentrēsies uz pamatinflāciju, kas neietver pārtikas un enerģijas cenas. Iespējams, ka tās kritums var būt lēnīgs, kas nozīmētu augstāku likmju ilgāku palikšanu. Ražotāju cenas joprojām pieaug salīdzinoši strauji un mazumtirgotāji daudzviet turpina ziņot par cenu kāpuma plāniem. Tas liecina, ka zināms inflācijas spiediens joprojām pastāv, atzīst Gašpuitis.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka, lai gan faktoru kopums, kas pašlaik un tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, ir krietni pamainījies, globālajām cenām resursu tirgos sarūkot, janvāris šoreiz vēl nav jauns sākums inflācijas stāstā. Inflācija Latvijā 2023.gada janvārī bija 21,5%.

Ekonomiste atgādina, ka inflācija ir cenu pārmaiņas. Pirms gada, 2022.gada janvārī, stājās spēkā dažādi atbalsta pasākumi enerģijas cenu pieauguma ierobežošanai. Pret šo pērnā gada zemāko līmeni cenām ir daudz vieglāk augt, ne samazināties. Tāpēc aktuālāk ir skatīties nevis biedējošo inflācijas skaitli "21,5%", bet to, kā cenas mainās, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, tomēr arī šeit vērojams pieaugums par 0,5%.

Opmane informē, ka globālās enerģijas cenas ir krietni samazinājušās. Naftas un gāzes cenas biržās ir pat zemākas, nekā tās bija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī. Globālo pārtikas cenu kritums nav tik ievērojams, tomēr arī tām ir lejupvērsta tendence.

"Kāpēc to vēl neredzam inflācijas datos? Pārmaiņas prasa laiku. Tiesa gan, Latvijā šī cenu pārnese ir salīdzinoši strauja, tomēr izmaiņas nenotiek viena mēneša laikā. Piemēram, par gāzi vēl līdz aprīlim patērētājiem jāmaksā pēc iepriekš noteiktā tarifa. Tomēr ir manāmas arī pārmaiņu vēsmas. Piemēram, globālo gāzes cenu kritums jau vairākās apdzīvotās vietās licis uz leju pārskatīt noteiktos siltumenerģijas tarifus, kas stāsies spēkā tuvāko mēnešu laikā," vēsta Opmane.

Ekonomiste norāda, ka atsevišķos gadījumos tas ir arī jautājums par tirgotāju vēlmi pārskatīt cenas uz leju, vai tomēr kādu brīdi ar šādiem lēmumiem vēl nogaidīt. Opmane uzsver, ka šeit ir aktuāls jautājums par atbilstošu konkurences līmeni, kas neļautu šādu stratēģiju plaši pielietot.

"Lai gan arī kā patērētāji biežāk pamanām un dalāmies savās pārdomās par to, kam cenas ir pieaugušas, jāatzīst, ka pēdējā laikā ir novērojami arī kādi pārsteigumi par to, cik sen neredzēti lētāk atsevišķus produktus var iegādāties," pauž Opmane.

Lai gan globālās cenas sarūk, inflācija gan pie mums, gan eirozonā vidēji joprojām ir augsta, atzīst ekonomiste. Tāpēc ECB padome turpina uzsākto procentu likmju paaugstināšanu un pieņem citus lēmumus, lai panāktu inflācijas savlaicīgu atgriešanos pie 2% vidēja termiņa mērķa līmeņa.

"Ņemot vērā aktuālās tendences, visticamāk, jau šogad otrajā pusgadā arī Latvijā piedzīvosim viencipara inflāciju. Vēl "inflācijas ziema" negrib atkāpties, tomēr bērnudārzos Meteņi jau ir nosvinēti, un zinām, ka pēc katras ziemas nāk pavasaris," piebilst Opmane.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka inflācija Latvijā joprojām ir ļoti augsta, tomēr janvāris varētu būt pēdējais mēnesis, kad gada inflācija Latvijā pārsniedz 20%, un līdz šī gada vidum tā varētu noslīdēt jau zem 10%.

Āboliņš skaidro, ka inflācijas kritums šobrīd jau ir redzams Lietuvā un Igaunijā, kur tā janvārī bija jau zem 19%. Latvijā šobrīd augstāka inflācija Baltijā daļēji ir dēļ ļoti dāsnajiem valsts atbalsta pasākumiem iepriekšējā ziemā, kad elektrības cenas pie mums uz laiku pat samazinājās un tādēļ janvārī elektrības cenas Latvijā bija par gandrīz 90% augstākas kā pērn.

Inflāciju veidojošie faktori Latvijā janvārī gan būtiski neatšķīrās no iepriekšējiem mēnešiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, janvārī visstraujāk augušas pārtikas (+28,2%), siltumenerģijas (+69,6%) un gāzes cenas (65,7%). Tomēr kopumā cenu pieaugumi Latvijā kļūst lēnāki un pēdējos četros mēnešos patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās vidēji par 0,5% mēnesī, skaidro ekonomists. Salīdzinājumam - laika posmā no pērnā gada februāra līdz jūlijam - patēriņa cenas Latvija palielinājās par vidēji 2,6% mēnesī. Ņemot vērā pēdējo mēnešu tendences, inflācijai Latvijā vajadzētu samazināties vismaz līdz 4-5%, uzskata Āboliņš.

Zemāka inflācija gan nenozīmē zemākas cenas, un lielus cenu samazinājumus vai cenu atgriešanos pie iepriekšējiem līmeņiem, Āboliņa ieskatā, nav pamats gaidīt. Visticamāk, daudzu preču un pakalpojumu cenas paliks esošajos līmeņos, tomēr atsevišķu cenu kritumi ir gaidāmi.

Piemēram, dabasgāzes cenas Eiropā ir sarukušas par vairāk nekā 75% kopš vasaras rekordaugstajiem līmeņiem. Āboliņš norāda, ka pagaidām Latvijas patēriņa cenās šo dabasgāzes cenu kritumu mēs vēl īsti neredzam, jo to ir sajutušas tikai mājsaimniecības ar dinamisko elektrības tarifu. Taču, ja dabasgāzes cenas paliks šajā līmenī, tad nākamajā rudenī Latvijā vajadzētu jūtami samazināties apkures tarifiem, un tas nozīmē, ka šī gada nogalē vai nākamā gada sākumā ekonomikā kopumā ir iespējama īslaicīga deflācija. Pēc Āboliņa prognozēm inflācija Latvijā šogad varētu būt 8-9% robežās.

Tomēr gaidāmais inflācijas kritums nenozīmē, ka inflācija kopumā ir uzveikta un tā nevar radīt jaunus draudus ekonomikai, brīdina Āboliņš. Pakalpojumu cenu inflācija Latvija jau ir pārsniegusi 11%, bezdarbs ir zems un ir liels spiediens celt darba algas.

"Labā ziņa, protams, ir tā, ka enerģijas krīzes sliktākie scenāriji nav piepildījušies, tomēr riski joprojām ir, un pilnībā nevaram izslēgt jaunus cenu lēcienus. Piemēram, Ķīna ir pārtraukusi nulles Covid-19 politiku un, ja gada otrajā pusē Ķīnas ekonomikā atsāksies izaugsme, tad pasaules resursu cenas varētu atkal sākt augt. Tas nozīmē, ka centrālās bankas turpinās cīnīties ar inflāciju un, ja vien ekonomikā nenotiek kādi jauni satricinājumi, tad pagaidām procentu likmju samazinājumu nav pamats gaidīt," skaidro Āboliņš.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka gada inflācija Latvijā ir kļuvusi daudz augstāka nekā citur Baltijā, bet Baltijā tā ir augstākā starp citām eirozonas valstīm. Atšķirību ar Igauniju un Lietuvu izskaidro galvenokārt tas, ka 2022.gada pirmajos četros mēnešos Latvijas valdība īstenoja ļoti efektīvus enerģijas cenu līmeņa samazināšanas pasākumus, tāpēc tad gada inflācija bija par trīs līdz sešiem procentpunktiem zemāka nekā pie kaimiņiem. Šobrīd redzams šīs atšķirības spoguļattēls - cenu kāpums gada griezumā Latvijā tiek mērīts pret "mākslīgi" samazinātu bāzi.

Galvenie dzīves dārdzības vairotāji ir mājoklis un pārtika, veidojot ap trīs ceturtdaļām gada kopējās inflācijas, skaidro Strautiņš. Vēl nedaudz šajā "nedarbā" vainojamas arī transporta izmaksas, bet to ietekme drīz jau kļūs samazinoša. Gada otrajā pusē no plusa uz mīnusu mainīsies zīme arī mājokļu izmaksu ietekmei, šo brīdi var pietuvināt vai atlikt valsts lēmumi par atbalstu mājsaimniecībām.

Strautiņš sagaida, ka februārī gada inflācija samazināsies pakāpeniski, bet turpmākajos mēnešos jau ļoti strauji, jo pērn pavasarī cenas auga ļoti strauji, veidojot šim gadam "izdevīgu" bāzes efektu. Jau maijā gada inflācija var būt viencipara skaitlis, uzskata ekonomists.

Salīdzinājumā ar decembri cenas janvārī pieauga par 0,5%. Strautiņš domā, ka šī var izrādīties lielākā mēneša inflācija ļoti ilgā laikā. Inerces dēļ vēl it kā pieauga pārtikas cenas, bet šim procesam ir drīz jābeidzas. "It kā" Strautiņš lieto tāpēc, ka statistikā var būt grūti noteikt cenu līknes lūzuma punktu, jo nav iespējams precīzi atspoguļot akciju ietekmi uz pircēju izmaksām.

Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka "noslēdzoties akcijām, dārgāks bija piens (+3%)", kas Strautiņam rada jautājumus. Ekonomists norāda, ka tieši janvārī veikalos, kur iepriekš piena litru varēja nopirkt apmēram par 1,5 eiro, biežākas kļuva akcijas, kas daļu no piedāvājuma ļāva nopirkt pat par trešdaļu zemāku cenu. Strautiņš domā, ka pircēju vairākums šo iespēju izmantoja, jo piens no piena daudz neatšķiras. Lielākā daļa plauktos izvietoto piena paku joprojām tiek tirgota par iepriekšējo cenu, bet to vidējā cena noteikti neatspoguļo faktisko cenu, par ko tiek veikts vidusmēra pirkums.

"Nav ne mazāko šaubu, kāpēc atlaides parādās - svaigpiena cena strauji krīt, saskaņā ar lauksaimnieku informāciju, svaigpiena cena martā var būt vairs tikai puse no pērnā gada pīķa līmeņa. Iespējams, ka notiekošo statistikā labāk redzēsim, kad samazināsies pamatcenas, veikaliem ir izdevīgi ilglaicīgu cenu samazinājumu sākumā krāsaini izcelt kā akciju, vai īpašu piedāvājumu lojalitātes karšu turētājiem," skaidro Strautiņš.

Ekonomists uzskata, ka vairāku svarīgu pārtikas kategoriju cenu kritums ir neizbēgams, jo pusgada laikā ir krasi samazinājies gan pārtikas izejvielu, gan ražošanā izmantotās enerģijas, gan minerālmēslu cenu līmenis.

Nākamo lielāko devumu cenu kāpumā mēneša griezumā radīja sadaļas "dažādas preces un pakalpojumi" un "veselība". Strautiņam nav šaubu, ka lielai daļai pakalpojumu cenas turpinās kāpt, jo arvien dārgāks kļūs Latvijas iedzīvotāju laiks, kas ir galvenais izmaksu postenis pakalpojumu sniedzējiem.

Pēc tam, kad tā ilgstoši bija viena no trim galvenajiem (kopā ar transportu un pārtiku) inflācijas veicinātājiem, mājokļu uzturēšana janvārī jau ietekmēja cenu līmeni lejupvērsti, atzīst Strautiņš. Viņaprāt, šī ietekme turpmākajos mēnešos pastiprināsies, jo lētāka kļūst gan gāze, gan šķelda, gan elektrība. Eiropas gāzes cena samazinājusies jau gandrīz līdz 50 eiro par megavatstundu (MWh), janvārī vidējā cena bija 69 eiro, bet decembrī - 116 eiro.

Strautiņš gan atzīst, ka Latvijā gada inflācijas samazināšanās ir aizkavējusies, vēl turpina pieaugt pamatinflācija - cenu kāpums patēriņa grozam, no kura izņemta enerģija un pārtika. Pamatinflācija turpina augt arī eirozonā kopumā, un tas ir viens no galvenajiem ECB argumentiem par labu procentu likmju celšanai.

"Taču šis jēdziens ir uz brīdi zaudējis daļu tā sākotnējās jēgas. Pamatinflācijā vairs nav tik daudz pamata, kā bija līdz pandēmijai un varbūt atkal būs nākotnē. Laikā kopš pandēmijas sākuma pārejoši faktori ir stipri skāruši arī tādu preču cenas, kas parasti ir no tiem pasargātas," pauž Strautiņš.

Piemēram, skaidro ekonomists, konteinerpārvadājumu izmaksu kāpums, kas virzienā no Āzijas uz Eiropu un ASV bija pat desmitkārtīgs. Tāpat arī neparasti lielais pieprasījums pēc atsevišķām ilglietošanas precēm un būvniecībā izmantojamiem materiāliem. Spilgts piemērs - mājsaimniecības ierīču cena Latvijā laikā no 2010.gada līdz 2021.gadam pakāpeniski samazinājās par 9%, bet 2022.gadā gandrīz atgriezās iepriekšējā līmenī. Noplokot pandēmijas laiku pieprasījuma vilnim, šo un arī daudzu citu ilglietošanas preču cenām ir vismaz jātuvinās iepriekšējai tendencei, uzskata Strautiņš.

Viņš uzsver, ka Latvijas patērētāji jau pamatoti kļūst nepacietīgi, taču, lai biržu notikumi sasniegtu veikalus, ir jāpaiet laikam. Strautiņš skaidro, ka cenu līmenis mājokļos patērētajai enerģijai un lielai daļai pārtikas produktu

ir kā multfilmas "Looney Tunes" varonis "Wile E. Coyote", kurš kādu brīdi skrien virs tukšuma, bet nokrīt, kad pamana, ka pamats ir pazudis.

Ekonomists norāda, ka izejvielu cenu krituma ceļojums cauri vērtības ķēdēm var būt ilgs. Siltuma uzņēmumi sapirkuši kurināmā rezerves, arī tehnikas tirgotāji nevēlas ciest zaudējumus, tukšojot noliktavas. Savukārt pārtikas produktiem izejvielu cenu krituma ietekmi slāpē pārstrādes posms, un uz to nevajag apvainoties, jo pārstrāde slāpēja cenu izmaiņas arī pretējā virzienā.