Video ⟩ "Skultes terminālim" prasīs garantijas pirmo gadu zaudējumu segšanai

Sola izdevīgāko termināli reģionā

Skultes termināļa idejas virzītāji sola, ka sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Skultē būs izdevīgāks nekā konkurenti Klaipēdā un Inko. Kamēr lietuvieši un somi īrē dārgu kuģi, kas sašķidrināto gāzi spēj uzglabāt un pārvērst dabasgāzē, Skultes projektā regazifikācijas iekārtu plānots novietot jūrā uz platformas, savukārt uzglabāšanas tvertni nemaz nevajadzētu, jo 40 kilometru attālumā atrodas Inčukalna dabasgāzes krātuve, uz kuru tiktu būvēts cauruļvads. Līdz ar to izmaksas būšot vairākas reizes zemākas.

Pasaulē līdzīgu gāzes termināļu ir maz – pārsvarā visi izmanto kuģus kā Klaipēdā un Inko, vai arī regazifikācija notiek krastā. “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons stāsta, ka Skultes tipa projekti nav izplatīti tāpēc, ka reti kur tam ir piemēroti apstākļi:

“Ir Vācijā arī tāda situācija, kur pazemes gāzes krātuve atrodas 30 kilometrus no jūras, bet tur nevar izbūvēt tiešo savienojumu, jo apdzīvotība ir ļoti blīva. Mums ir vienkārši unikāli, ka mēs to varam.”

Vajadzīgas valsts garantijas

Kompānija norāda, ka ir atrasts stratēģiskais investors, kas būtu gatavs termināli uzbūvēt par savu naudu un pēc tam kļūt par tā operatoru. Izmaksas būšot aptuveni 150 miljoni eiro. Tomēr vēstulē valdībai projekta virzītāji norādījuši, ka vajadzīgas arī valsts garantijas, kas faktiski nozīmē kompensēt zaudējumus, ja terminālis ir maz izmantots.

Renārs Miķelsons teica:

“Jebkuram, kurš vēlas termināli būvēt, jābūt ir pārliecībai, ka tas terminālis tiks izmantots. Tā ir pilnīgi normāla lieta, kad termināļa izveidē iesaistās valsts. Ja mēs paskatāmies uz Eiropas praksi, visu laiku ir valsts kaut kā iesaistījusies. Piemēri nav tālu jāmeklē. Paskatāmies uz Somiju – tur ir iedota valsts garantija.”

Miķelsons pieļauj, ka atbalsts būtu vajadzīgs tikai pirmos darbības gadus, un pēc tam naudu valstij varēšot arī atmaksāt: “Ja terminālis tiks uzbūvēts, viņš būs ar zemāko tarifu reģionā, un pamazām, pamazām radīsies viņa lietotāji, redzot to izdevīgumu viņu izmantot.” Miķelsons arī piebilda, ka gadījumā, ja termināli savām vajadzībām izmantotu lielākais patērētājs “Latvenergo”, valsts garantijas nevajadzētu. Tomēr “Latvenergo” jau ir noslēgta vienošanās ar Klaipēdas termināli uz desmit gadiem par sešām teravatstundām gadā, kas nosedz “Latvenergo” pamatvajadzības.

Klimata un enerģētikas ministrija izvērtējumu drīzumā sola pabeigt, un valdībā izšķiršanās par atbalstu un sadarbības formām plānota 21. februāra sēdē:

“Es gribētu uzsvērt, ka valdības mērķis nav ieviest vēl vienu OIK vai OIK tipa maksājumu. Tas ir izslēgts. Tajā pašā laikā ir nepieciešama pilnvērtīga analīze, lai mēs izdarītu turpmākos lēmumus,” teica klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.

Čudars sola, ka izvērtējumā būs skaidri pateikts, cik dārgi prasītās garantijas valstij var izmaksāt. Lai to saprastu, “Skulte LNG Terminal” tagad gatavo ministrijai papildu informāciju. Premjers Krišjānis Kariņš šonedēļ projekta virzītājus kritizēja, ka jau vēstulē par garantijām un sadarbības formām trūkuši konkrēti aprēķini.

Kariņš teica:

“Es esmu izlasījis vēstuli, ko atsūtīja man un citiem, nu viņa ir pilnīgi bez cipariem. Tā ir tā interesantā lieta – kāds kaut ko piedāvā darīt un nevar uzrakstīt melns uz balta, ko tad grib. Man ir vienkārši bažas, un es nepieļaušu to, ka kāds no malas raustīs valsti un nodokļu maksātājus aiz deguna.”

“Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons norāda, ka minimālais gāzes apjoms, kuru pārkraujot, valsts atbalsts nebūtu vajadzīgs, ir astoņas teravatstundas gadā. Pērn Latvijas patēriņš bija nepilnas deviņas teravatstundas, kas gan ir par trešdaļu mazāk nekā iepriekšējos gadus.

Inčukalna dabasgāzes krātuves operatora “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss uzskata, ka patēriņš, visticamāk, varētu atgriezties tuvu iepriekšējam līmenim, ja gāzes cena samazināsies, taču tik un tā viņa ieskatā ar Klaipēdas un Inko termināļu jaudām jau tagad reģionā pietiek:

“Šī [pieejamības] problēma ar Inko termināļa izveidošanu ir pēc būtības atrisināta. Cits jautājums ir, ja tiek vērtēti nākotnes scenāriji, iespējams intereses gāzes piegādei virzienā uz Poliju.”

Bariss norāda, ka jaunu gāzes piegādes ceļu parādīšanās kopumā ir pozitīva, tomēr varētu rasties sastrēgumi, lai gāzi iesūknētu krātuvē.

Politiskais atbalsts trausls

Tikmēr politiskais atbalsts projektam kopš Saeimas vēlēšanām ir saļodzījies. Ja par īpašo statusu Skultes terminālim atkal būtu jābalso, vairākuma Saeimā varētu arī nebūt. Tikai ar dažu balsu pārsvaru šonedēļ Saeimā tika noraidīts opozīcijas priekšlikums atslepenot informāciju par projektu un prasītajām garantijām. Iesniedzēji “Zaļo un zemnieku savienība” uzskata, ka termināli Latvijā būtu jāveido Venstpilī, kas ļautu izmantot Ventspils naftas vadu gāzes pārvadei. Savukārt Skultes projekta attīstītāji frakcijas deputātu vērtējumā neesot uzticami.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis teica:

“Piecu gadu laikā tas [projekts] nav parādījis nekādu reālu virzību. Tikai idejas, stāsti par stratēģiskiem investoriem, cerības uz valsts garantijām. Mūsu ieskatā tā ir ļoti nenopietna attieksme pret šāda līmeņa projektu.”

Arī koalīcijā viedokļi ir dažādi. Skeptiski ir vairāki “Apvienotā saraksta” pārstāvji. Deputāts Andris Kulbergs, kurš vada Vides un enerģētikas apakškomisiju, uzskata, ka projekts jau ir nokavēts: “Mums vajag termināli, bet to vajadzēja piecus gadus atpakaļ. [..] Gan Lietuvas šī te līnija, gan Igaunijas un Somijas līnija, mēs no “Conexus” kā dzirdējām – pilnībā apmierina pirms krīzes [patēriņa] vajadzības.”

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars vēl neatklāj, kā ministrija ieteiks valdībai rīkoties. Tomēr arī viņš atzīst, ka brīdī, kad valdība lēma par vajadzību pēc sava termināļa, satraukums par gāzes pieejamību bija krietni lielāks:

“Ja agrāk mums bija ierobežota pieejamība no Klaipēdas puses, tad šobrīd šī pieejamība arī ziemeļu daļā ir būtiski savādāka nekā pirms gada. Šie faktori būtu jāņem vērā, izskatot projekta tālāko virzību.” Vienlaikus Čudars norādīja, ka nevar apgalvot, ka terminālis vairs nav vajadzīgs.

Bažas par iekļaušanos termiņā

Ja valdība lems investoram nākt pretī un garantijas dos, līdz likumā noteiktajam nākamā gada 15. septembrim terminālis gan, visticamāk, nebūs pabeigts. Renārs Miķelsons stāsta, ka tagad pasaulē pieprasījums pēc termināļiem ir liels, tāpēc iekārtu ražotājs platformu varētu piegādāt vien pēc diviem gadiem.

Tagad tiekot meklētas alternatīvas, kā termiņā tomēr iekļauties, teica Miķelsons:

“Mēs tagad apsveram arī iespēju, par cik tas termiņš ir, ka ir pieejamas tirgū divu veidu regazifikācijas baržas, kas ir kuģis, uz kura ir regazifikācijas iekārtas, ko pat varētu uz laiku izmantot, kamēr platforma nav gatava. Tā kā tāda iespēja arī būtu, un tad varētu iekļauties termiņā.”

Projektam vēl priekšā ir arī ietekmes uz vidi novērtējums. Miķelsons norāda, ka tagad pie tā aktīvi tiekot strādāts un jau secināts, ka uz dabas vērtībām ietekme būšot maza, taču cauruļvada novietojumus būs nedaudz jāmaina biotopu dēļ. Novērtējumu attīstītāji cer pabeigt pēc pieciem mēnešiem. Īpašais statuss termināļa projektam ļauj procedūras veikt ātrāk nekā ierasts, turklāt ietekmētās pašvaldības iebilst nevarēs. Arī pēc novērtējuma gala lēmums par atļauju būvēt termināli būs tikai valdības rokās.

Premjers Krišjānis Kariņš un citi politiķi arī pieļāvuši, ka termināli varētu būvēt nevis privātais investors, bet gan valsts, piemēram, to varētu darīt pārvades operators “Conexus Baltic Grid”. Kompānijas vadītājs Uldis Bariss norāda – ja tāds būs valdības lēmums, kompānija termināli būvēs, taču, viņaprāt, labāk būtu šādus projektus veidot pēc tirgus principiem. Tāpat jārēķinās, ka atklāto konkursu dēļ valsts sektoram termināļa izveidošana prasītu vairāk laika.