Vai Latvija ir viena no korumpētākajām ES? (7)

Video autors apgalvo:

“Atceros, ka Latvija skaitās viena no viskorumpētākajām valstīm Eiropas Savienībā. Iedomājieties, mums ir augsts korupcijas līmenis. Ne Gruzijai, vai Moldovai, bet mums ir augsts korupcijas līmenis.”

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2019. gadā skaidroja, ka korupcijas līmeni izmērīt ir teju neiespējami, jo tai pašai par sevi ir slēpts raksturs. Turklāt korupcijas mērīšanu apgrūtina tas, ka tā ir daudzpusīga un grūti nodefinējama problēma. Iespējams, atzītākais mēģinājums to kvantificēt ir Transparency International ikgadējais korupcijas uztveres indekss (KUI), uz kuru publiski atsaucas arī KNAB, kā arī Latvijas un ārzemju mediji. Noteikta KUI vērtējuma sasniegšana ir norādīta kā mērķis Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam.

KUI parāda uzņēmēju un ekspertu redzējumu par sabiedriskā jeb valsts sektora korupciju. Vērtēšanā piedalās 12 dažādas organizācijas, to skaitā, Pasaules banka un Pasaules ekonomikas forums; katru valsti izvērtē eksperti no vismaz trim organizācijām. Pēc tam rezultātus viņu apkopo Transparency International, kas izsaka tos, kā vienu kopīgu atzīmi. Jo augstāks skaitlis, jo mazāk sabiedriskā sektora korupcijas saredz eksperti. Pēc jaunākā Transparency International ziņojuma Latvija korupcijas ziņā neizceļas ne ar īpaši augstu, ne zemu rezultātu.

No video autora teiktā noprotams, ka Latvijā korupcijas līmenis ir augstāks nekā Gruzijā un Moldovā. Tas ir apšaubāmi. Jau minētajā Transparency International ziņojumā Latvija novērtēta augstāk nekā abas valstis.

Par spīti tam, ka KUI ir plaši atzīts, pētnieki un starptautiskas organizācijas norāda, ka tam ir būtiski trūkumi. Pirmkārt, sabiedriskā sektora korupcijas raksturošana ar skaitli sniedz ļoti vienkāršotu un virspusēju ieskatu valsts niansēs. Otrkārt, katra ekspertu organizācija korupciju vērtē pēc saviem ieskatiem un kritērijiem. Proti, katrs ekspertu vērtējums, kas tālāk tiek izmantots Transparency International aprēķinos, var atspoguļot dažādus korupcijas aspektus. Treškārt, KUI ataino ekspertu viedokli, nevis kvantificē empīriskus datus. Līdz ar to rezultātu var ietekmēt, piemēram, tas, kā mediji ziņo par attiecīgās valsts korupciju, vai arī ekspertu stereotipi par valstīm. Risks saskarties ar aizspriedumiem ir īpaši aktuāls zemākas attīstības valstīm vai valstīm, kurās notiek bruņoti konflikti. Turklāt ekspertu organizācijām ir savas politiskās un ekonomiskās intereses, kas var ietekmēt to, kādiem korupcijas veidiem tās pievērš vairāk uzmanības – ekspertu vērtējumos, visticamāk, likts pārāk liels uzsvars uz finanšu korupciju, kas skar uzņēmumus.

Daži pētnieki norāda, ka KUI veidošanā netiek iesaistīta sabiedrība, proti, tajā netiek iekļauta tā sauktā parastā cilvēka pieredze un viedoklis. Jaunākajā Eirobarometra ziņojumā par korupciju redzams, ka Latvijas iedzīvotāju uztvere par korupciju savā valstī ir tuvu vidējai ES vērtībai. Aptuveni 7% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā saskārušies ar korupciju (citu valstu atbildes ir no 2–19%; ES vidēji 6%). Savukārt par izplatītu problēmu Latvijā to uzskata 78% iedzīvotāju (ES vidēji – 68%).

Eiropas Pretkorupcijas un valsts veidošanas pētniecības centrs korupcijas mērīšanai pieiet no citas puses. Centra pētnieki ir sarindojuši valstis pēc tā, cik daudz tajās ir priekšnosacījumu korupcijai un cik caurredzama ir valsts pārvalde un institūcijas. Arī pēc šiem rādītajiem Latvija nav pašās pēdējās vietās ES (attiecīgi 22. un 6. vietā). Ir izstrādātas vēl citas metodes, korupcijas līmeņa noteikšanai, taču Re:Check neatrada liecību, ka Latvija būtu īpaši korumpēta, salīdzinot ar citam ES dalībvalstīm.

Secinājums: Korupcija ir daudzpusīga problēma ar slēptu raksturu, tādēļ to ir grūti izmērīt. Taču pēc dažādiem korupcijas līmeņa izvērtēšanas indeksiem, piemēram, Transparency International korupcijas uztveres indeksa, Latvija nav viena no korumpētākajām valstīm Eiropas Savienībā. Pēc KUI vērtējuma Latvijā ir mazāka sabiedriskā sektora korupcija nekā Gruzijā un Moldovā.