Kāds ir tas minimums, ko jūs gaidāt no Saeimas deputāta komunikācijas? Protams, ikviens nevar būt augstas raudzes orators. Visiem nevar būt patīkams un labi nostādīts balss tembrs. Arī vārdu krājums un prasmes tos meistarīgi savirknēt visiem nebūs līdzvērtīgi labas. Bet vienīgā lieta, kuru es patiesi vēlētos kā pašsaprotamu normu un iztikas minimumu ikvienam politiķim, – jebkura veida komunikācijā neizklausīties tā, it kā nupat būtu pacēlis galvu no siles.

Šajā ziņā Ainārs Šlesers manas ekspektācijas nepiepilda. Tiesa, ir tāda neliela nianse, ka joprojām nevaru īsti saprast – viņš pielāgojis savu komunikācijas veidu tā, lai vārdus spētu saprast arī “Latvija pirmajā vietā” alternatīvi apdāvinātais elektorāts, vai arī tik tiešām šādi izklausās arī ikdienas sarunās ārpus sociālajiem tīkliem un kamerām.

Jo, lai arī laikā, kad Ainārs sāka politiķa gaitas, intervijās viņš drīzāk atgādināja apjukušu zemnieku, tālākajos gados komunikācijas prasmes ievērojami uzlabojās un bija skaidrs, ka tas notiek mērķtiecīgi un ar labu profesionāļu palīdzību.

Tomēr jau labu laiku pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām viņš atkal sāka izklausīties pēc vīra, kuru esi nejauši saticis lauku autobusa pieturā dalāmies ar pārdomām par dzīvi un malku no divlitrenes. Un gan jau arī šis solis atpakaļ nav nejaušs. Ja reiz pat partijas nosaukumu var aizgūt no iemīļotā Donalda Trampa, tad loģisks solis ir arī sava elektorāta uzrunāšana vienkāršajā valodā.

Komentāri (4)
CopyLinkedIn Draugiem X