:format(webp)/nginx/o/2023/02/15/15139929t1h8f61.jpg)
Nestabilitāte Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail", kas izveidots, lai koordinētu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu, vadībā nenāk par labu projektam, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
"Tas, ka turpinās nestabilitāte projekta vadībā, par labu nenāk," sacīja Vitenbergs.
Ministrs arī atzīmēja, ka "Rail Baltica" šobrīd ir svarīgākais infrastruktūras projekts. "Tā ir prioritāšu prioritāte. Bez šī projekta, kas savienos Baltijas valstis ar Rietumeiropu, ir problemātiski veikt citas aktivitātes," teica Vitenbergs, piebilstot, ka projekts šobrīd ir arī valsts drošības un neatkarības garants.
Jau vēstīts, ka "RB Rail" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna atkāpies no amata.
"RB Rail" tuvākajā laikā izsludinās publisku konkursu uz vakanto pozīciju, un tikmēr pagaidu izpilddirektora pienākumus pildīs valdes loceklis un galvenais iepirkumu direktors Marko Kivila.
"RB Rail" valdē šobrīd darbojas trīs valdes locekļi - Kivila, Anrī Leimanis un Marjus Narmonts.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)