Ārsts Dzalbs: Pieaudzis pacientiem veikto profilaktisko izmeklējumu skaits

Viņš atzīmēja, ka iepriekš izmeklējumi tika veikti akūto stāvokļu dēļ, piemēram, infarkts, dažādi iekaisumi, taču šobrīd ģimenes ārsti iesaista veselu sabiedrības daļu, kurai nav sūdzību par veselības stāvokli, tādējādi ievirzoties profilakses jomā un organizējot, piemēram, diabēta skrīningu, prostatas vēža skrīningu un citus.

Tāpat būtiska izmeklējuma nozīme ir arī hronisku pacientu dinamiskai novērošanai, un, piemēram, cukura diabēta pacients būtu jāanalizē četras reizes gadā, sacīja Dzalbs.

Ģimenes ārsts norādīja, ka praksēs aptuveni 70% diagnožu tiek noteiktas, veicot laboratoriskos izmeklējumus. Vidēji katrs trešais pacients no ģimenes ārsta iziet ar nosūtījuma veidlapu laboratorisko izmeklējumu veikšanai.

Runājot par Covid-19 pandēmijas laiku, viņš atzina, ka pieprasījums pēc laboratoriskajiem izmeklējumiem bija vēl lielāks, jo karantīna, darbnespēja un citi faktori bija saistīti ar testu veikšanu, tāpēc tur bija iesaistīta primārā veselības aprūpe, kamēr slimnīcās ārstēja smagos saslimšanas gadījumus.

Pēc ģimenes ārsta paustā, bija brīži, kad nedēļā bija 250 kontaktpersonas un 50 jauni pacienti dienā. Tas savukārt atstāja sekas uz citu diagnožu ārstēšanu, kā rezultātā ģimenes ārsti nespēja pienācīgi sekot līdzi hronisko pacientu ārstēšanai.

Arī veselības ministre Līga Meņģelsone uzsvēra, ka pandēmijas laiks visiem aktualizēja mūsdienīgu, kvalitatīvu izmeklējumi nozīmi un savlaicīgu pieejamību. Viņa atzīmēja, ka laboratorijas šobrīd piedzīvo lielu transformācijas un pārmaiņas posmu, ejot roku rokā ar tehnoloģijām, taču investīcijas un tehnoloģijas vienas pašas nekad neaizvietos cilvēku. Līdz ar to cilvēkkapitāls ir vēl viens svarīgs jautājums.

"Veselības aprūpe visu laiku mūs izaicina, un tas ir stāsts par to, kā mēs maināmies un pilnveidojamies.

Šobrīd liekot plānus, mēs redzam, cik svarīga ir savlaicīga diagnostika, kas var mūs aizvest pie dažādiem rezultātiem, ja tas netiek darīts laikā, vietā un pienācīgā kvalitāte," norādīja ministre.

Latvijā kopumā tika noteikti 975 403 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, 6219 nāves gadījumi un izmeklēti 7 858 952 testi jeb vidēji 4 250 754 testi uz vienu iedzīvotāju, informēja SIA "Centrālā laboratorija" valdes locekle Jeļena Storoženko. Pēc viņas paustā, 44% testu veica SIA "Centrālā laboratorija", 30% - SIA "E.Gulbja laboratorija", 13% - MFD, bet bija arī citas laboratorijas.

Viņa norādīja, ka Covid-19 testu izmeklējumu skaits palielinājās visās Eiropas Savienības valstīs, jo parādījās pacienti ar postkovida simptomātiku - tādu bija aptuveni 28%-35% no pacientiem. Attiecīgi tos vajadzēja novērot.

Storoženko skaidroja, ka tas bija saistīts ar vīrusa būtību, jo tas spējīgs piesaistīties daudzām orgānu šūnām un radīt patoloģisko procesu daudzās orgānu sistēmās - aknās, nierēs, smadzenēs, sirdī un asinsvados, kā arī citur.

"Covid-19 būtiski ietekmēja medicīnas laboratoriju pakalpojumu apjomu, bet, lai nodrošinātu to pieejamību, mums kritiski vajadzētu rast iespējas laboratorijas pakalpojumu izmaksu samazināšanai, īpaši ņemot vērā, ka Latvijai ir visas iespējas jaunām tehnoloģijām," atzīmēja Storoženko.

Pēdējos desmit gados Latvija ir vērojama laboratorijas pakalpojumu centralizācija, un tā, viņas vērtējumā, ir pozitīva tendence, jo pēc pasaules tendencēm viena laboratorija nodrošina pakalpojumu uz miljonu iedzīvotāju.

Problēmas gan sagādā darbinieku dabīgā novecošanās un laboratorijas ārstu deficīts, atzina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas laboratorijas vadītāja Dagne Grāvele.

"Mēs nevienā gadā neesam sasnieguši to [darbinieku skaita] līmeni, kāds būtu nepieciešams. Arī, plānojot nākamos gadus, redzam, ka šo speciālistu skaits tiek plānots zem nepieciešamās robežas. Tas uztrauc, jo, ienākot jaunajām tehnoloģijām, mums arvien vairāk ir vajadzīgi zinoši un gudri kolēģi. Tieši tāda pati dramatiska situācija ir arī ar vidējo personālu - biomedicīnas laborantiem," bažījās Grāvele.

Arī "Centrālās laboratorijas" un "Veselības centru apvienības" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa atzina, ka Covid-19 laikā katru dienu bija izaicinājums sameklēt profesionāļus, un jebkurā laboratorijā un slimnīcā notiek cilvēku pārvilināšana. Pirms desmit gadiem cilvēkresursi bijuši lētāki nekā automatizācija, taču šobrīd, neskatoties uz miljoniem eiro ieguldījumu, tā ir izdevīgāka, jo nav ilūziju, ka būs personāls.

"Šī iemesla dēļ mēs centralizējamies. Mums ir vajadzīgs tikai viens ārsts, kas vada laboratoriju, tādēļ maksimāli automatizējam vidēja līmeņa laboratorijas, lai samazinātu cilvēku skaitu. Tā ir pilnīga normāla Eiropas tendence," atzina Lapiņa.