Viņš atzīmēja, ka iepriekš izmeklējumi tika veikti akūto stāvokļu dēļ, piemēram, infarkts, dažādi iekaisumi, taču šobrīd ģimenes ārsti iesaista veselu sabiedrības daļu, kurai nav sūdzību par veselības stāvokli, tādējādi ievirzoties profilakses jomā un organizējot, piemēram, diabēta skrīningu, prostatas vēža skrīningu un citus.
Tāpat būtiska izmeklējuma nozīme ir arī hronisku pacientu dinamiskai novērošanai, un, piemēram, cukura diabēta pacients būtu jāanalizē četras reizes gadā, sacīja Dzalbs.
Ģimenes ārsts norādīja, ka praksēs aptuveni 70% diagnožu tiek noteiktas, veicot laboratoriskos izmeklējumus. Vidēji katrs trešais pacients no ģimenes ārsta iziet ar nosūtījuma veidlapu laboratorisko izmeklējumu veikšanai.
Runājot par Covid-19 pandēmijas laiku, viņš atzina, ka pieprasījums pēc laboratoriskajiem izmeklējumiem bija vēl lielāks, jo karantīna, darbnespēja un citi faktori bija saistīti ar testu veikšanu, tāpēc tur bija iesaistīta primārā veselības aprūpe, kamēr slimnīcās ārstēja smagos saslimšanas gadījumus.
Pēc ģimenes ārsta paustā, bija brīži, kad nedēļā bija 250 kontaktpersonas un 50 jauni pacienti dienā. Tas savukārt atstāja sekas uz citu diagnožu ārstēšanu, kā rezultātā ģimenes ārsti nespēja pienācīgi sekot līdzi hronisko pacientu ārstēšanai.