Aukstā kara ēnā 20. gadsimta otrajā pusē pasauli bija pārņēmušas ļaunas priekšnojautas un bailes no potenciālā kodolkara un tā šaušalīgajām sekām. Jaunā ziņojumā parādīts, ka mūsdienās mēs esam atslābuši un maķenīt piemirsuši par kodolziemas briesmām.
Mēs esam piemirsuši, kādas šausmas varētu nest kodolziema (15)
Nevienam nav jāatgādina, ka kodolkarš ir milzīgs drauds cilvēces eksistencei. Popkultūra desmitiem gadu garumā sabiedrībā tomēr ir nostiprinājusi saikni starp globālu nelaimi un kodolieročiem. Tomēr pēdējos dažos desmitos gadu priekšstats par to, kādas varētu būt kodolkara sekas, ir kļuvis visai miglains, raksta "Science Alert".
Paši fakti ir skaidri. Sprādzienu rezultātā uzreiz ietu bojā daudzi miljoni cilvēku. Klimata modeļi paredz, ka sprādziena radītie izmešu mākoņi varētu aizsegt sauli līdz pat desmit gadiem ilgi.
Rezultātā izdzīvojušo dzīve kļūtu ļoti sarežģīta. Pazeminātos temperatūra, ietu bojā ražas visā pasaulē, sāktos plaša mēroga bads.
Par spīti šīm baisajām iespējām vien neliela daļa cilvēku ir patiesi labi informēti par kodolkara potenciālajām sekām. Turklāt liela daļa cilvēku paļaujas uz novecojušu informāciju, kas radīta spriedzes starp nācijām laikā 20. gadsimta 80. gados.
“2023. gadā mēs esam lielāka kodolkara riska priekšā nekā jebkad kopš astoņdesmito sākuma. Tomēr joprojām sabiedrībā ir maz diskusiju par neiedomājamajām, ilglaicīgajām kodolkara sekām, kas skars mūsu planētu un globālo populāciju,” teica pētnieks un diplomātijas eksperts Pols Ingrems.
Tiešsaistes aptaujā tika iesaistīti 1500 Lielbritānijas un 1500 ASV iedzīvotāji. Viņiem bija jāatbild uz dažādiem jautājumiem par to, cik daudz viņi zina par kodolziemu un no kurienes iegūst informāciju.
Atklājās, ka 3,2% Lielbritānijas dalībnieku un 7,5 ASV dalībnieku par kodolkara sekām bija dzirdējuši no medijiem vai popkultūras. Lielāka daļa aptaujāto savukārt minēja, ka par kodolkaru un tā sekām spriež, balstoties uz atmiņām par spriedzi 1980. gados, kad gandrīz izcēlās kodolkarš starp ASV un Padomju Savienību.
Diemžēl tikai daži cilvēki savas zināšanas par kodolkaru balstīja uz akadēmiskiem pētījumiem.
Krievijas un Ukrainas kara gadījumā teju katrs piektais aptaujātais uzskatīja, ka konflikts jārisina ar kodolieroču palīdzību. Tiesa, šis skaitlis ievērojami nokritās, kad cilvēki tika iepazīstināti ar infografikām, kuros uzskatāmi parādītas kodolkara seku šausmas. Tas labi parāda to, kā izglītība iedarbojas uz sabiedrības viedokļiem.
Kodolziemas infografika tika publicēta 2022. gada pētījumā.
“Idejas par kodolziemu pārsvarā ilgstoši pastāv kolektīvajā atmiņā, it kā tās būtu vēstures daļa, nevis šaušalīgs un reāls drauds,” piebilda Ingrems.
Ziņojums publicēts ŠEIT.