Lai gan tēma ir svarīga, tā ir pirmā liela mēroga aptauja par dzemdību pieredzi Latvijā. Aptaujā kopumā piedalījusies 2591 sieviete, no kurām 1440 bija dzemdējušas vismaz vienu bērnu kādā no Latvijas slimnīcām.
No 1440 dzemdējušām sievietēm 36% atbildēja, ka pirms dzemdībām, dzemdību laikā vai pēc dzemdībām ir saskārušās ar negatīvu attieksmi no medicīnas personāla puses. 61% ar negatīvu attieksmi nebija saskārušās, bet 3% izvēlējās neatbildēt uz jautājumu.
"Norstat Latvija iestājas par to, lai pētījumu dati būtu ne tikai lietojami biznesa vidē dažādu lēmumu pieņemšanā, bet arī lai tie aktualizētu dažādas sabiedrībai nozīmīgas tēmas. Šajā pētījumā mēs aptaujājām sievietes no visas Latvijas, lai saprastu, vai un cik aktuāli ir runāt par negatīvo pieredzi dzemdību laikā. Pētījums parāda, ka vairums aptaujāto sieviešu nav saskārušās ar negatīvu pieredzi dzemdību laikā. Tomēr dati rāda arī to, ka negatīva pieredze mēdz atgadīties, īpaši emocionālā," komentē Norstat Latvija vadītāja Linda Ezera.
Visbiežāk sievietes saņēmušas negatīvus komentārus par savu izskatu vai rīcību (41% no tām, kas saskārušās ar kādu no vardarbības formām dzemdībās), pārmetumus par elpošanas, spiešanas (32%) vai zīdīšanas un bērna aprūpes (32%) prasmju trūkumu. 22% no sievietēm, kas piedzīvojušas negatīvu attieksmi, ziņojušas, ka viņu palīdzības saucieni tikuši ignorēti, 17% saskārušās ar melošanu un informācijas noklusēšanu, 16% ar kliegšanu, 12% ar draudiem, 14% piedzīvojušas neiejūtīgu pieskaršanos vai vardarbīgu turēšanu, savukārt vēl 15% gadījumu notikusi nesaskaņota spiešana uz vēdera vai cita fiziska ietekmēšana. Daļa sieviešu dalījušās ar savām atmiņām plašāk, pieminot gan nepamatotu nošķiršanu no jaundzimušā, gan nesaskaņotu praktikantu iesaisti, gan plīsumu nekvalitatīvu šūšanu, kas radījusi gadiem ilgu diskomfortu, un pat bērna nāvi ārstu nolaidības dēļ.