Rietumvalstu sankciju koalīcijai attiecībā pret Krievijas kuģiem pievienojusies Āzijas valsts Bangladeša, kas Krievijai radījusi nozīmīgas problēmas. Tiek norādīts, ka Bangladešas valdība melnajā sarakstā iekļāvusi 69 Krievijas kuģus, vēsta “The Financial Express”.
Vēl viena Āzijas valsts pievienojas sankcijām pret Krieviju; apdraudēta liela projekta īstenošana (28)
Ņemot vērā noteiktās sankcijas, Krievijas kuģi vairs nevar izmantot Bangladešas ostas kravu pārkraušanai, veikt uzpildi, noenkuroties Bangladešas ūdeņos, kā arī izmantot jūras ceļus šajā reģionā.
Bangladešas valdība informējusi arī visus atbilstošos dienestus un starptautiskās organizācijas par savu lēmumu noteikt sankcijas pret Krieviju. Galvenokārt jaunie aizliegumi attiecas uz naftas tankkuģiem un kravas kuģiem, kurus izmanto septiņas Krievijas kompānijas.
Tagad neviens no šiem septiņiem uzņēmumiem nedrīkst pārvadāt preces, izmantojot Bangladešā reģistrētos kuģus. Noteikto sankciju dēļ Krievijai ir apdraudēti vairāki lieli projekti.
Tā, piemēram, tiek apšaubīts, vai tiks izbūvēts lielākais enerģētikas objekts Bangladešā – atomelektrostacija “Ruppur”, kas radīta ar Maskavas finansiālu atbalstu un ko faktiski projektē “Rosatom”. Lielāko daļu materiālu un aprīkojuma Maskava pārvadā, izmantojot kuģus.
Iepriekš jau tika fiksēts pirmais gadījums, kad Bangladešas varasiestādes savos teritoriālajos ūdeņos nav ielaidušas Krievijas kuģus, kas pārvadājuši “Ruppur” nepieciešamās kravas.
Indijas Haldijas ostā arī atteikta piestāšana Krievijas kuģim, tādēļ šis kuģis atgriezies atpakaļ Krievijā.
Iepriekš Bangladeša tika uzskatīta par Krievijai daļēji draudzīgu valsti. Vēl pirms desmit gadiem Bangladeša ar Krieviju parakstīja divas vienošanās, kurās noteikta turpmāka abu valstu sadarbība kodolenerģijas jomas attīstīšanā. AES “Ruppur” ir viens no šī lielā projekta galvenajiem objektiem.
Aizsardzības jomā Bangladeša iepriekš saņēmusi bruņojumu no Krievijas, piemēram, noslēdzot 124 miljonus dolāru vērtu līgumu par astoņu MIG-29 iznīcinātāju piegādēm.
Sankcijas Bangladeša noteikusi, ņemot vērā Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju, reaģējot uz Krievijas izvērsto brutālo karu Ukrainā.