"Microsoft": Baltijas valstis ir mājvieta Eiropā veiksmīgākajiem start-up uzņēmumiem (1)

Šobrīd pasaulē ir ap 150 miljoniem jaunuzņēmumu, un ik gadu darbu sāk aptuveni 50 miljoni jaunuzņēmumu. Turklāt pēdējos gados pasaules uzmanību arvien vairāk piesaista Austrumeiropa un Centrāleiropa, un īpaši Baltijas valstis, kas šajā ziņā uzskatāmas par vienām no līderēm.

Aplēses rāda, ka Centrālās un Austrumeiropas jaunuzņēmumu vērtība pēdējā desmitgadē ir pieaugusi pat 19 reizes, un reģionā ir radušies 34 tā dēvētie vienradži jeb jaunuzņēmumi, kuru tirgus vērtība sasniegusi miljardu ASV dolāru.

"Jaunuzņēmumi ir tie, kas virza inovācijas un progresu itin visās ekonomikas jomās, rodot risinājumu dažādām problēmām vai atklājot jaunus darba veidus. Šie uzņēmumi stimulē arī tradicionālo nozaru un spēlētāju digitālo pārveidi un rada labvēlīgu vidi talantu attīstībai un tādējādi arī nodarbinātības iespējām," klāsta Džannatazio. 

Tomēr, lai gan sākumā minētie 50 miljoni jaunuzņēmumu, kas ik gadu sāk darbu, izklausās ļoti daudz, jāatzīmē, ka lielākā daļa no tiem darbību beidz jau pirmā gada laikā, jo to bizness ir neparedzams un pilns ar nenoteiktību. 

"Microsoft" Multi-country klastera reģionālais mārketinga un operāciju direktors uzskata: lai jaunuzņēmumi izdzīvotu, tiem vairāk par kapitālu un investīcijām ir vajadzīgas pareizās prasmes, pieredzējuši mentori, tīklošanās iespējas un īpaši mūsu reģionā – vieglāka piekļuve globālajiem tirgiem un klientiem.

Baltijas valstis soli priekšā

Baltijas valstis ir mājvieta dažiem no Eiropas lielākajiem jaunuzņēmumiem, līderpozīcijas ieņemot tieši Igaunijai, uzsver Džannatazio. 

Piemēram, Igaunijas IT jaunuzņēmums "CostPocket" izstrādājis teksta atpazīšanas lietojumprogrammu, kas spēj digitalizēt papīra formāta dokumentus ar lielu precizitāti dažu sekunžu laikā, ļaujot uzņēmumiem efektīvāk izmantot savu laiku.

Tikmēr Latvijas jaunuzņēmums "RoboEatz" izpelnījies atzinību, izgudrojot pilnīgi autonomu robotizētu virtuves sistēmu komerciālai lietošanai, kas pati gatavo un piedāvā plašu ēdienu klāstu. Izmantojot "RoboEatz" lietotni, klienti ne vien izvēlas savu maltīti, bet var to arī personalizēt, iekļaujot vai izslēdzot dažādas ēdiena sastāvdaļas.

Savukārt Lietuvas "isLucid" savu darbību balsta sanāksmju un tikšanos transkripcijā. Jaunuzņēmuma radītā programmatūra pakalpojumā "Microsoft Teams" organizē atšifrējumus un padara tos koplietojamus, meklējamus un integrētus klienta izvēlētajos uzdevumu pārvaldības risinājumos. Mākslīgā intelekta (MI) modeļi paredz iespējamos darba uzdevumus un runu spēj pārfrāzēt labas un pareizas valodas piezīmēs vairāk nekā 30 valodās.

Spilgti jaunuzņēmumi citviet Eiropā

Austrumeiropā un Eirāzijā spilgtu piemēru vidū ir Bulgārijas jaunuzņēmumu "Fantasian Ltd", kurš izstrādājis "Fantastic stay" jeb "fantastiskā apmešanās" programmatūru īpašumu pārvaldniekiem. Ar tā palīdzību īpašumu pārvaldnieki pārrauga savus sludinājumus dažādās brīvdienu īres platformās un rezervēšanas vietnēs — un tas viss tiek paveikts no viena informācijas paneļa. Bet Ungārijā jaunuzņēmums "EDUardo Business Simulation" izveidojis saistošu biznesa simulācijas platformu, kuras pamatā ir "Microsoft" tehnoloģijas. Tas nodrošina dziļu izglītojošu saturu interaktīvas gadījumu izpētes veidā, tāpēc to var viegli integrēt dažādos mācību projektos korporācijās, mācību iestādēs un biznesa skolās.

Džannatazio atzīmē, ka tāpat Ukrainā lielisks piemērs inovācijai ir jaunuzņēmums "Elai.io". Tas ļauj lietotājiem izmantot tekstu, lai ģenerētu unikālu video saturu un pielāgotus MI veidotus videoklipus, kuros attēloti īsti cilvēki.

Bet Kazahstānas jaunuzņēmums "Uniqa" sniedz lietotājiem iespēju izmantot MI ikdienas dzīvē. "Uniqa" visu diennakti reāllaikā apkopo un analizē datus no reālām sarunām un pēc tam parāda tos īpašos "Power BI" ziņojumos, kas palīdz pieņemt efektīvus pārvaldības lēmumus.

Plaukstošs veiksmīgu jaunuzņēmumu ziņā ir arī Adrijas jūras reģions, apliecina Džannatazio. Tostarp "Make IT Easy" ir Horvātijas tehnoloģiju jaunuzņēmums, kura mākoņdatošanas risinājuma "mobilityONE" pamatā ir ideja, ka ikdienas darbu pārvaldību un budžeta plānošanu var būtiski uzlabot, izmantojot savienojamību ar uzņēmuma, pilsētas vai iestādes transportlīdzekļu autoparku. Bet Horvātijas jaunuzņēmums "CircuitMess", kas jau ir labi pazīstams kā datortehnikas uzņēmums, izstrādā un ražo izglītojošas un jautras elektroniskas ierīces, piemēram, STEM mācību rotaļlietas, kas ir pieejamas arī veikalos visā Amerikā.

Klastera reģionālais mārketinga un operāciju direktors atzīmē arī divus citus Horvātijas uzņēmumus - "Infobip" un "Rimac". Tie esot labs piemērs citiem, jo attiecīgi 2020. un 2022. gadā no pazīstamiem jaunuzņēmumiem kļuvuši par reģionāliem vienradžiem (uzņēmumiem, kuru vērtība pārsniegusi miljardu ASV dolāru).

Tikmēr Slovēnijā jaunuzņēmums "QLECTOR Ltd" izstrādājis uz MI balstītus risinājumus ražošanai, ko nodrošina "QLECTOR LEAP MI" platforma un "digitālais dvīnis", kas dod iespēju plānotājiem un komandu koordinatoriem kopīgi izveidot optimālus plānus un uzturēt ekonomisku ražošanu, novēršot plaisu starp ražošanas plānošanu un realitāti tirdzniecības vietās.

Džannatazio izceļ arī Serbijas jaunuzņēmumu "B2Bee", kura programmatūras platforma apkopo vairākas integrētas lietojumprogrammas. Šī uzņēmuma stratēģija ir aptvert vairumtirgotāju vajadzības it visos pārdošanas kanālos — no saņemšanas līdz piegādei.

"Rītdienas zvaigznes dzimst jau šodien, tepat mūsu reģionā, un mums ir unikāla iespēja palīdzēt tām augt," uzsver klastera reģionālais mārketinga un operāciju direktors.

Viņaprāt, digitālās tehnoloģijas, mākoņpakalpojumi, MI, lielie dati, mūsdienīgi tīkli un katras pieredzes un uzņēmējdarbības procesa digitalizācija būs atslēga laba ekonomikas iznākuma un izaugsmes nodrošināšanai.

Tāpat Džannatazio atzīmē, ka pēc jaunākajiem "Microsoft" pētījumiem var secināt, ka digitāli attīstītās valstis ir zaļākas, bagātākas, novatoriskākas un konkurētspējīgākas, un spēcīgu un digitāli attīstītu jaunuzņēmumu rašanās ir viens no galvenajiem šo valstu panākumu dzinējspēkiem.

Uzziņai: 

"Microsoft" Daudzvalstu klasterī ietilpst 25 valstis Centrālajā un Austrumeiropā un Eirāzijā: Armēnija, Albānija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Gruzija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Kazahstāna, Kosova, Kirgizstāna, Moldova, Mongolija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija, Slovēnija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Ukraina un Uzbekistāna.