Meņģelsone: jaunajam vēža pacientu reģistram jāatslogo ārsti un slimnīcas

Meņģelsone intervijā aģentūrai LETA skaidroja, ka Onkoloģijas plāns paredz izstrādāt Vēža pacientu reģistru un tā funkcionalitātes, kam piešķirts papildu finansējums. Reģistra izstrāde ir paredzēta vairākās kārtās, un pagājušajā gadā tika sākta pirmā kārta, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt datus, kas ir nepieciešami populācijā bāzētam reģistram, uzkrājot un analizējot informāciju par visiem Latvijas pacientiem, kam ir diagnosticēts vēzis. Tāpat tās mērķis ir reģistrēt visu pamatinformāciju, informāciju par diagnostiku, pamatinformāciju par ārstēšanu atbilstoši starptautiskajam standartam.

Meņģelsone informēja, ka pirmās kārtas rezultātā tiks iegūti starptautiski salīdzināmi dati par Latvijas vēža pacientiem.

Plānojot jauno pieeju vēža pacientu reģistram, ir ārkārtīgi būtiski neradīt nevienu lieku soli un slogu ārstniecības personām un iestādēm, kas nozīmē, ka datu ievadīšanā tiek veidota datu savienojamība ar citām sistēmām, uzsvēra ministre. Tas nozīmē, ka reģistrs apvieno datus no visiem informācijas avotiem un iestāžu informācijas sistēmām, tādēļ datus nav jāievada vairākkārt. Reģistrā uzkrātie dati būs ļoti nozīmīgs resurss gan pētniecībā, gan arī jaunu ārstniecības metožu pilnveidē un jaunu izstrādē gan nacionālā, gan Eiropas līmenī.

Šobrīd e-veselībā testa režīmā ir pieejami 40 jauni klasifikatori, kas izmantojami jauna veida Latvijas reģistrā, tie veidoti pēc jaunas struktūras, pārskatot saturu atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām un paredzot katram datu laukam nosaukumus gan latviski, gan angliski, lai jau datubāzes līmenī varētu šos datus analizēt un salīdzināt starptautiski. Pēc Mēņģelsones paustā, šobrīd notiek izstrādes darbu pabeigšana, lai jau no marta e-veselības portālā ārstniecības personām būtu iespēja ievadīt datus par vēža pacientiem atbilstoši jaunajiem standartiem.

Tāpat Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) IT un projektu nodaļa šobrīd sadarbojas ar ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu izstrādātājiem, lai nodrošinātu slimnīcu laboratorijas sistēmas un ārstniecības informācijas sistēmas pielāgošanu jaunā vēža reģistra prasībām. Tāpat tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka RAKUS, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un reģionālo slimnīcu dati nebūtu jāvada vēža reģistrā, bet slimnīcas informācijas dati jau automātiski tiktu sūtīti uz to un arī otrādi, lai vēža reģistra dati nonāktu arī pašās slimnīcu informācijas sistēmās.

Ministre informēja, ka patlaban norit Vēža reģistra izstrādes otrā kārta, un viņa cer, ka gada beigās jau varētu būt pirmie rezultāti.

"Mums ir ļoti labi pa sadaļām uzrakstīts onkoplāns, un, protams, mēs gribētu to pēc iespējas 100% ieviest uzreiz. Šobrīd novirzītie 30 miljoni eiro ietver plašāku laboratorijas un datortomogrāfijas pakalpojumu apmaksu onkoloģijas pacientiem, kas nodrošinātu savlaicīgāku diagnostiku. Tāpat ir iekļauta paliatīvās aprūpes pieejamība un kvalitātes uzlabošana pacientiem mājās, specializētā pārtika, kas bija liela problēma iepriekšējā periodā, jaunu onkoloģijas medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sistēmā, esošās terapijas turpināšana, kā arī ļoti būtiski onkoķirurģijā ir tarifu pārskatīšana," norādīja Meņģelsone.

Viņa nenoliedz, ka līdz šim veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība "zaļajā koridorā" nav bijusi īpaši veiksmīga, īpaši recidīvu atklāšanas gadījumos, tomēr ir vajadzīga dziļāka analīze, kāpēc tā ir bijis. Ministres vērtējumā, tas ir jautājums par pacienta ceļu, un savlaicīgums šajā gadījumā ir būtisks. Proti, ja pacientam ir noteikta diagnoze, bet nav koordinatora, kas paņem aiz rokas un saka, kad būs operācija, tad ārstēšana ir vai nu novēlota vai onkoloģiskā slimība aiziet citās stadijās.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka esošā paliatīvās aprūpes sistēma ir ļoti sadrumstalota, trūkst vienotas informācijas par iespējām. Tāpat valsts apmaksātās paliatīvās aprūpes pakalpojuma apmērs bērniem un pieaugušajiem nav vienlīdzīgs, un tāda situācija ir attiecībā pret reģionos un Rīgā dzīvojošajiem.

"Pacientu skaits ar katru gadu palielinās, bet speciālistu skaits nemainās un ir ilgstoši nepietiekams. Problēma ir arī materiālais atbalsts paliatīvās aprūpes pacientiem un piederīgajiem, kā arī tas, ka aprūpes tarifi neatbilst patiesajām izmaksām," sacīja Meņģelsone.

Viņa ir pārliecināta, ka, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, onkoloģisko un citu slimību pieaugumu, palielinoties diagnostikas un ārstēšanās iespējām, kas palielina dzīves ilgumu, nākotnē ievērojami palielināsies to cilvēku skaits, kuriem būs nepieciešama šāda aprūpe. Tādēļ ir izstrādāts paliatīvās aprūpes ziņojums, kas paredz sadarbībā ar Labklājības ministriju (LM) radīt visaptverošu uz cilvēku centrētu paliatīvo aprūpi, kas neatkarīgi no tā, kur tu dzīvo, neatkarīgi no sociālekonomiskā stāvokļa, nodrošinātu savlaicīgu, kvalitatīvu un izmaksu ziņā pieejamu aprūpi.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā iepriekš izskanēja priekšlikums veidot atsevišķu Paliatīvās aprūpes likumu. Ministre norādīja, ka problēmas risinājumā jebkuri līdzekļi ir iespējami. Jau šobrīd Veselības ministrija (VM) kopā ar LM plāno, piemēram, veikt stratēģisko iepirkumu par mobilajām paliatīvās aprūpes brigādēm, lai nodrošinātu pakalpojumu tieši dzīvesvietā un visā Latvijā.

Iepriekš VM īstenoja pilotprojektu Liepājā un Dienvidkurzemes novadā, un tā laikā nodrošināta paliatīvo pacientu uzraudzība, medikamentu administrēšana, manipulācijas, psihoemocionālā atbalsta pakalpojumi pacientiem un piederīgajiem, pacientu un piederīgo apmācības, kapelāna atbalsts, sociālo darbinieku atbalsts.

"Pilotprojekts ļoti labi pierādīja, ka mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu nodrošināšana tieši dzīvesvietā ir iespējama, pakalpojums bija savlaicīgs, kvalitatīvs un izmaksu ziņā efektīvs. Pilotprojekta ietvaros 2022.gada janvārī-oktobrī pakalpojumu kopumā nodrošināja 1695 gadījumos. Ir zināmi soļi veikti, bet vēl ir ārkārtīgi daudz darba, jo tas ir ļoti svarīgs sadarbības modelis starp VM, LM un pašvaldībām. Protams, mani priecē arī privātās iniciatīvas, kas, saprotot problemātiku, var šo jautājumu risināt, veidot centrus," pauda Meņģelsone.