Aizvadītā gada laikā negaidīti strauji uzplauka Latvijas tirdzniecības sakari ar Centrālāzijas valstīm, visizteiktāk - ar Kazahstānu. Tas skaidrojams ar to, ka sankciju un morālu apsvērumu dēļ bizness ar Krieviju nevar turpināties kā agrāk, norāda Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
Video ⟩ Bizness ar Centrālāziju sankciju laikā: vai bumba ar degli?
Tomēr būtu naivi uzskatīt, ka neviena no Latvijas eksportētajām precēm, piemēram, mobilie telefoni, pēc tam caur Kazahstānu nenonāk robežas otrā pusē - Krievijā.
Īpaši uzmanīgam, lai nepārkāptu sankcijas, jābūt valstij piederošajam “Latvijas Dzelzceļam”. “De facto” ziņo, ka nesen veikts audits kompānijā norādīja uz riskiem pakļūt zem sankcijām. Domstarpības par to, kā kontroles sistēmu uzlabot, bija viens no iemesliem, kāpēc no darba bija jāaiziet “Latvijas Dzelzceļa” vadītājam Mārim Kleinbergam.
Redzot Latvijas-Krievijas tirdzniecības datus, pirmajā brīdī pat jāsāk šaubīties, vai pirms gada Krievija uzsāka karu Ukrainā un pretī saņēma vēl nepieredzēti bargas sankcijas. Latvijas eksports uz Krieviju naudas izteiksmē pērn samazinājās tikai nedaudz, imports – pat pieauga. Tiesa, jāņem vērā augsto inflāciju. Piemēram, dabasgāzi no Krievijas Latvija iesūknēja mazāk, bet samaksāja par to vairāk nekā 2021. gadā. Tādēļ tirdzniecības apjoms ir sarucis, bet ne tik daudz, kā varēja sagaidīt.
Turpretim īstu uzrāvienu pērn piedzīvoja bizness ar Kazahstānu. Latvijas eksports uz turieni pieauga vairāk nekā divas reizes. Imports no Kazahstānas palielinājās deviņas reizes.
Pērn Latvijā vairāk ieveda, piemēram, ogles un koksni, ko nedrīkst pirkt no Krievijas. Pretējā virzienā uz Kazahstānu vairāk sūtīja elektroiekārtas, mehānismus, transportlīdzekļus u.c. preces. Cik daudz no Kazahstānas plūsmas patiesībā ir pa apkārtceļu vestas Krievijas kravas, var tikai minēt.
Latvijas muitā stāsta, ka pieaug to gadījumu skaits, kad pavaddokumentos parādās saņēmēji vai nosūtītāji no valstīm, kas nav Krievija vai Baltkrievija. Bet muita konstatējusi neloģiskus preču pārvietošanas maršrutus, atsevišķos gadījumos bijuši dubulti pavaddokumentu komplekti, kas apliecina, ka prece patiesībā tiek vesta uz Krieviju.
Šogad muita jau 45 gadījumos noraidījusi kravas, jo bija nepatiesi vai nepilnīgi norādīta preču izcelsme. Vairumā šo gadījumu tās nākušas no Kazahstānas un Kirgizstānas. Visi bija mēģinājumi Eiropas Savienībā ievest koksni.
“Redzam, ka, jā, ar Centrālāziju tā sadarbība ir stipri uzlabojusies pēdējā laikā. Un virkne tranzīta kravas šobrīd uz mūsu ostām, izmantojot dzelzceļa pakalpojumus, plūst tieši no Centrālāzijas, tajā skaitā no Kazahstānas,” saka satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
“Latvijas Dzelzceļš” pēdējā gadā arī mērķtiecīgi strādājis pie kravu dažādošanas, pastiprinot sadarbību ar tieši ar Centrālāzijas valstīm.
Vitenbergs atzīmē, ka attiecīgajiem dienestiem būtu jāraugās, lai nenonāktu līdz sankciju pārkāpumiem. “Es domāju, ka ar to viss ir kārtībā,” nosaka ministrs.
Tomēr relaksēti uz sankciju riskiem neļauj skatīties nesenie notikumi “Latvijas Dzelzceļā”. Pirms divām nedēļām tika atlaists valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs. “de facto” rīcībā ir neoficiāla informācija, ka gan iekšējais, gan ārējais audits kompānijā norādīja uz draudiem iekrist ar aizliegtām kravām, ja kontroles sistēma netiks uzlabota. Neilgi pēc tam atlūgumu uzrakstīja dzelzceļa auditors, ko labi informēti “de facto” avoti traktēja kā uzņēmuma vadības izdarītu spiedienu.
Auditoru neatkarības apšaubīšana bija viens no iemesliem, kāpēc dzelzceļa padome pirms divām nedēļām nolēma atsaukt Kleinbergu no amata sakarā ar uzticības zaudēšanu.
“Latvijas Dzelzceļa” padomes priekšsēdētājs Jānis Lange skaidro, ka minētajos auditos netika konstatēti konkrēti sankciju pārkāpumi, bet padomes un valdes viedokļi atšķīrās par to, kā pielāgot sistēmu kara apstākļiem.
“Pašā šajā sistēmā, protams, tika konstatētas zināmas neatbilstības vai zināmas lietas, kas būtu jāuzlabo. Un, pamatojoties uz to, ir izstrādāts rīcības plāns. Protams, ka viens no mērķiem, kādēļ šāds rīcības plāns tiek ieviests, ir arī mainīt iekšējās kontroles sistēmas kultūru uzņēmumā. Tādēļ šis arī bija viens no punktiem, kur varbūt padomei un valdes priekšsēdētājam atšķīrās skatījums,” saka Lange.
Nu jau bijušais dzelzceļa vadītājs Kleinbergs savu viedokli LTV par domstarpībām audita sakarā un citiem jautājumiem paust atteicās: “Tiešām es neko negribu šobrīd komentēt. Es arī neko neesmu komentējis presei, kā jūs zināt. Jūs droši vien nebūsiet izņēmums.”
Satiksmes ministrs Vitenbergs apgalvo, ka par konkrētiem sankciju riskiem dzelzceļā neko nezinot un tā esot padomes atbildība, risināt uzņēmuma pārvaldības problēmas.
“Jā, padome bija informējusi, ka šādu soli varētu spert, bet, kā jau teicu, tas ir viņu lēmums, tā ir viņu atbildība un ceru, ka viņiem drīzumā izdosies atrast labu aizstājēju Kleinberga kungam,” sacīja ministrs.
Šonedēļ Rīgu apmeklēja un ar dažādu iestāžu darbiniekiem tikās finanšu noziegumu apkarošanas eksperts Toms Kītings, Finanšu noziegumu un drošības studiju centra direktors, kurš gatavo ziņojumus Eiropas Komisijai par to, kā dalībvalstis tiek galā ar sankciju ievērošanu.
Latvijas veikumu viņš vērtē augstu. Pirms vairākiem gadiem notikusī naudas atmazgāšanas novēršanas reforma tagad atmaksājas, atzīmē eksperts.
Kītings novērojis, ka valstu starpā interpretācija par sankciju pārkāpumiem atšķiras. Tādēļ rodas spraugas, ko Krievija var izmantot. Viņš sagaidītu saskaņotāku rīcību un labāku procesa vadību no Briseles.
“Tas, par ko ir jādomā, ka Latvija savā ziņā sargā visas Eiropas Savienības robežu. Kādu atbalstu muita saņem, lai šo robežu labāk apsargātu? Ja runa būtu par cilvēkiem, kas šķērso robežu, tad Eiropas Savienības līmenī “Frontex” sniegtu palīdzību, bet patiesībā no Eiropas Savienības nenāk nopietns atbalsts, lai palīdzētu valstīm, kam ir muitas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju,” secina Kītings.
Muitas pārvaldē pērn konstatēti 3 183 sankciju pārkāpumu un uzsākti 114 kriminālprocesi. Savukārt Finanšu izlūkošanas dienests izmeklējošām iestādēm nosūtījis informāciju par 45 sankciju apiešanas gadījumiem.