Video ⟩ “Latvijas vēja parku” vadītājus konkursā meklēs arī ar būvnieku karteli saistīta persona, ziņo raidījums (1)

Karš Ukrainā ir piešķīlis jaunu ātrumu visiem zaļās enerģijas projektiem. Pēc vairāku gadu gatavošanās pagājušā vasarā tika dibināts nacionāls kopuzņēmums "Latvijas vēja parki".

Tā mērķis ir ambiciozs – attīstīt vairākus lieljaudas vēja parkus LVM.

Paredzēts, ka aptuveni 100 modernās turbīnas izvietos četrās līdz sešās dažādās vietās Latvijā. Tām jāspēj saražot 2,8 teravatstundas (Twh) gadā, kas ir 30% no pērn Latvijā patērētās elektroenerģijas. Tas sakrīt ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu.

AS "Latvenergo" valdes loceklis, SIA "Latvijas vēja parki" nominācijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Cikmačs norāda: ""Latvijas vēja parki" grib izveidot 800 MW LVM, lai mums būtu pašiem savs vēja parks, mūsu "mugurkauls". Un lai arī viss iegūtais nevis aizplūstu uz nezināmām kaimiņvalstīm vai kaimiņvalstu uzņēmumiem, bet paliktu Latvijā. Savukārt tālāk mēs to varam izmaksāt dividendēs."

Kopuzņēmuma dibinātāji ir divi pelnošākie Latvijas valsts uzņēmumi – "Latvenergo" un LVM. 

Abi projekta partneri nāk ar investīcijām proporcionāli īpašumdaļām. Saskaņā ar biznesa plānu būs nepieciešamas vismaz 940 miljonu lielas investīcijas.

Vēl jāsaņem ietekmes uz vidi novērtējums. Valdība vēl nav apstiprinājusi arī regulējumu par valsts meža zemju nodošanu apbūvei. Paredzēts, ka pirmās turbīnas sāks griezties 2026. gadā.

Kopuzņēmumā "Latvijas vēja parki" darbojas pagaidu valde. Uz pastāvīgajām divām vietām valdē izsludināts konkurss. Pretendentiem nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze līdzīgā amatā darbā ar lielām investīcijām. Minimālās izglītības prasības ir biznesa vadībā, inženierzinātnēs, finanšu vadībā, tiesību zinātnēs vai ekonomikā. Tāpat vajadzīgas zināšanas enerģētikā un/vai būvniecībā.

Cikmačs stāsta: "Pirmais būs jāpabeidz ietekme uz vidi un jāatrod konkrēta vieta, kur būs turbīnas. Tālāk sākas projektēšana, ceļus projektēt un tā tālāk.

Tālāk, kad beidzas projektēšanas fāze, tad jāatlasa pareizie būvnieki, kas nodrošinātu, ka būvniecības process notiek pēc iespējas raitāk. Būvniecība sevī ietver gan ceļus, gan elektrolīnijas, gan zināt, kā tas iekļaujas elektrotīklā. Tā ka būs visas šīs kompetences nepieciešamas. Iespējams, pati svarīgākā kompetence  ir spēja to visu vadīt."

Jaunā uzņēmuma valdes izraudzīšana uzticēta pieciem cilvēkiem.

SIA "Latvijas vēja parki" valdes atlases nominācijas komisija:

• Komisijas priekšsēdētājs "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs
• "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste
• LVM valdes loceklis Jānis Lapiņš
• LVM valdes loceklis Toms Reiziņš
• Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis

Vērtētājos būs divi pārstāvji no "Latvenergo", divi no LVM un viens nozarē, atzīst eksperts. No LVM komisijā darbosies Jānis Lapiņš un Toms Reiziņš.

Lapiņa karjeras pavērsieni sakrīt ar Kaspara Gerharda darba gaitām. Gerhardam esot zemkopības ministra amatā, Lapiņam tika radīts jauns valdes locekļa amats LVM. Un viņa kontrolē šobrīd pārņemti visi LVM iepirkumi, kas iepriekš bija decentralizēti.

Reiziņš nāk no būvnieku vidus. Viņu izraudzījās konkursā pērn vasarā. Bijis finanšu direktors kompānijā "Latvijas energoceltnieks" un būvkompānijas "Velve" valdes loceklis. Tāpat pirms nonākšanas LVM pildījis būvniecības grupas "MN holdings" finanšu direktora pienākumus, kas ir 100% SIA "Velve" īpašniece.

Reiziņa darbs "Velvē" daļēji sakrīt ar laiku, kad uzņēmuma stratēģiskās vadības procesu vadīšana bija uzticēta Mārim Martinsonam – vienai no centrālajām figūrām būvnieku karteļa lietā.

Gan "Velve", gan "Latvijas energoceltnieks" sodītas par iesaistīšanos būvnieku kartelī.

"Latvijas energoceltnieks" Konkurences padomes lēmumu pārsūdzējis.

Bijušais zemkopības ministrs Gerhards iepriekš norobežojās no jebkādas savas ietekmes uz vadības izvēli LVM. Tomēr konkursa nolikumā specifiska un jauna prasība pēc pieredzes holdinga vadībā tapa ministrijā.

LVM nekomentē abu savu pārstāvju virzīšanu darbam nominācijas komisijā, jo esot vienošanās, ka par kopuzņēmumu "Latvijas vēja parki" informāciju sniedz "Latvenergo".

Cikmačs stāsta: "Mums arī nolikumā rakstīts, ka mēs jebkurā momentā (ja rodas šaubas par reputāciju) varam izslēgt pretendentu no tālākas virzības.

Jo projekts ir ļoti liels, ļoti svarīgs. Es nevarētu atļauties, ka pēc tam, projekta vidū mums notiek kaut kādas šādas diskusijas par reputāciju. Kā jebkurā citā "Latvenergo" projektā, tas ir ļoti svarīgi. Man personīgi tas arī ir ļoti svarīgi."

Ņemot vērā "Latvijas valsts mežu" attīstības plānus, tam nepieciešams industriālās drošības sertifikāts. Saņemot šo sertifikātu, visiem lēmumu pieņēmējiem – gan valdei, gan padomei ir jāspēj saņemt pielaidi valsts noslēpumam.

Industriālo drošības sertifikātu izsniedz Satversmes aizsardzības birojs, pēc Valsts drošības dienesta (VDD) rekomendācijām. Mums zināms, ka par kādu no valdes vai padomes joprojām notiek pārbaude.

No drošiem avotiem mums zināms, ka dienesti vēl vasarā konkursā gaitā bija norādījuši uz problēmām vairāku pretendentu, tostarp Reiziņa izredzēm speciālās pielaides saņemšanai. Padome to noliedza.

VDD norāda: "Informējam, ka VDD patlaban turpina AS "Latvijas valsts meži" pārbaudi, vērtējot industriālās drošības sertifikāta izsniegšanas iespēju. (..) Šīs pārbaudes ietvaros tiek vērtēti arī uzņēmuma valdes locekļi.(..) Tā kā pārbaudes apjoms un saturs ir klasificēta informācija, VDD no plašākiem komentāriem atturēsies."

Savukārt Satversmes aizsardzības birojā norāda: "Noteikumi paredz, ka pārbaudes sertifikāta izsniegšanai tiek veiktas sešu mēnešu laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, pārbaudes termiņš var tikt pagarināts par trim mēnešiem. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, nacionālās drošības iestādes vadītājs pārbaudes termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem. Birojs apliecina, ka visas pārbaudes noris tām paredzētajos termiņos."

Konkurences padomes lēmums sodīt būvnieku karteļa dalībniekus par ilgstošu aizliegtu vienošanos valsts un pašvaldību iepirkumos apstiprināja gadiem ilgušās aizdomas un bija smags trieciens būvniecības flagmaņiem. Shēmā bija iesaistīti vismaz 10 valstī lielākie būvuzņēmumi. Un aizliegtas vienošanās bija par vismaz 100 objektiem.

Visi būvnieki sūdzējās tiesā, bet četras dienas pirms Konkurences uzraugu gala lēmuma "Velve" negaidīti savu dalību kartelī atzina, visu vainu uzliekot Mārim Martinsonam.

Kādreizējais kompānijas īpašnieks Māris Martinsons līdz pat 2019. gada augustam "Velves" mātes kompānijā "MN Holding" esot bijis algots darbinieks, Stratēģiskās vadības procesa vadītājs. Taču uzņēmums Martinsonam nekādas norādes neesot devis un neesot zinājis par viņa pretlikumīgo darbošanos.

"Velve" no Konkurences padomes ieguva ne vien naudas soda samazinājumu, bet pēc gadu ilga lieguma tā var no jauna piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos. "Velve" arī nepiekrīt segt zaudējumus, ko šādos gadījumos prasa atmaksāt Eiropas fondu pārvaldītāji. Un tiesājas ar Rīgas domi un Rīgas namiem.

Pirms divām nedēļām pamanījām Māri Martinsonu "Velves" sponsorētā Deivisa kausa spēlē ar Latvijas sportista Ernesta Gulbja dalību. Uzņēmējs sēdēja VIP sektorā. Spēli turpat dažas sēdvietas tālāk skatījās arī satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs un ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Indriksone komentē: "Saņēmu uzaicinājumu. Iepriekš nemaz nezināju, ka es kā ministre esmu Sporta padomē, un, tā kā līdz šim klātienē nekad nebiju apmeklējusi tenisu, tad nolēmu, ka ir svarīgi saprast, kā tas notiek."

Vaicāta, kas viņu ielūdza, Indriksone saka: "Es domāju, ka Tenisa federācija.. Katrā ziņā mani uzaicināja kā amatpersonu. Savu pienākumu labākai iepazīšanai."

Ministre norāda, ka Martinsonu nepazīst. 

Latvijas Tenisa savienībā raidījums uzzināja, ka uz pasākumu bija ielūgti visi valdības ministri. Bet ne visi uz ielūgumu atsaucās. Būvkompānija "Velve" tenisu atbalsta no 2018. gada, kad tās māteskompānijā strādāja arī Martinsons.

Konkursā uzvarējušos SIA "Latvijas vēja parki" vadības kandidātus vēl būs jāapstiprina visai "Latvenergo" un arī LVM valdei.