Video ⟩ Raidījums: Lietā par fiktīviem RTAB darbiniekiem figurē arī dziedātājs Ainars Mielavs (11)

2019. gada 13. maija rītā RTAB ieradās KNAB darbinieki, lai veiktu kratīšanas, pamatojoties uz aizdomām, ka biroja darbinieki izkrāpuši pašvaldības līdzekļus un viltojuši dokumentus.

RTAB izmeklēšanas gaitu var sadalīt trijos posmos.

1. RTAB un vācu konsultants

Pirmais, kas ir arī plašākais un sarežģītākais - vai un kā RTAB izmantots, lai apmaksātu "Saskaņas" priekšvēlēšanu kampaņas tēriņus.

Atslēgas figūra izmeklēšanas darbībās ir Lucs Meijers - komunikācijas un sabiedrisko attiecību konsultants no Vācijas.

Esot veidojis kampaņu Vācijas bijušajai kanclerei Angelai Merkelei. Lucs bijis idejas autors melnbaltajām priekšvēlēšanu fotogrāfijām, kas rotāja "Rīgas Satiksmes" autobusus. Bieži uzturējies partijas birojā Spīķeros Maskavas ielā. Viņš klāt bija arī "Saskaņas" kongresā Melngalvju namā. Meijers redzams arī video, kur mēnesi pirms vēlēšanām Nils un Iveta Ušakovi viesojas Berlīnē, tiekoties ar vietējiem politiķiem un vēlētājiem.

KNAB uzgājis vairākus maksājumus, ko tieši laikā pirms vēlēšanām RTAB veicis Meijeram un vairākiem viņa sadarbības partneriem Spānijā un Zviedrijā. Maksājumu kopsumma, kas izskaitīta no RTAB, varētu pārsniegt 300 tūkstošus eiro.

Kā liecina vairāku avotu teiktais, šobrīd šajā izmeklēšanas daļā nav novērojama īpaša virzība.

Vācijas drošības dienesti, asistējot KNAB cilvēkiem, 2019. gadā Luca birojā veica kratīšanu. Izkratīja arī Luca sadarbības partnerus Zviedrijā un Spānijā. Tika izņemti vairāki dokumenti. Bet tiem šo gadu laikā Latvijas izmeklētājiem tā arī nav izdevies piekļūt. Visus šos gadus notiekot Luca advokātu tiesvedība Vācijas tiesā par to vai šāda kratīšana bija likumīga. Kratīšanās izņemtie materiāli tikmēr atrodas Vācijas tiesībsargu rokās.

Ja KNAB izdotos pierādīt, ka šādi apmaksāta nevis Rīgas reklamēšana, bet politiskie konsultanti partijai "Saskaņa", tas būtu smags likuma pārkāpums.

2. RTAB un nesaimnieciskums

Otrais izmeklēšanas virziens ir saimnieciskie darījumi, par kuriem atzinumu sniegusi arī Valsts kontrole (VK). Tā secinājusi, ka galvaspilsētas dome biedrībās un nodibinājumos izšķērdējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas.

RTAB darbiniekiem pa labi un kreisi pirktas dāvanu kartes, apmaksāti ceļojumi pat darbinieku ģimenes locekļiem, muzeju apmeklējumi un citas izklaides.

Kad vēl pirms KNAB sāktās izmeklēšanas savā revīzijā VK lūgusi pamatot kāda darbinieka izdevumus komandējumiem, restorānu apmeklējumiem, ziedu, alkohola, pārtikas produktu un pat dzintara kaklarotu pirkšanai, šādi dokumenti nebija atrodami. Arī par šo izmeklēšanas virzienu līdz šim no KNAB publiskas ziņas par plašākiem rezultātiem nav saņemtas.

3. RTAB un fiktīvie darbinieki

Un trešais virziens ir tas, ko KNAB šonedēļ nodeva prokuratūrai. Lieta ir par tā saucamajiem RD fiktīvajiem darbiniekiem. "Nekā personīga" un arī citi žurnālisti bija izskaitļojuši daudzus "Saskaņas", kā arī "Gods kalpot Rīgai" cilvēkus, kuri "uz papīra" skaitījās pieņemti darbā RTAB, bet, visticamāk, savus pienākumus nepildīja. Vai arī tie bija formāli. Kā, piemēram, pārpublicēt tobrīd nodibinājuma "Rīga.lv" veidotajā portālā citu mediju jau uzrakstītas ziņas un rakstus.

Šobrīd KNAB rosina kriminālvajāšanu sākt pret astoņiem cilvēkiem. Tie ir agrākie domnieki un RTAB valdes locekļi saskaņietis Maksims Tolstojs un no "Gods kalpot Rīgai" ievēlētā Vita Jermoloviča. Viņi tiek vainoti, ka atbalstījuši sešus fiktīvos darbiniekus, kuri izkrāpuši finanšu līdzekļus lielos apmēros - kopā 280 822 eiro.

Algas fiktīvajiem darbiniekiem laika posmā no 2012. līdz 2014. gadam bijušas ap 1400 eiro. Bet vēlāk pat pārsniegušas 2000 eiro "uz papīra". 2018. gadā RTAB strādāja 39 darbinieki. 15 no viņiem bija "saskaņieši", kuri lielākajā daļā noformēti kā dažādu projektu vadītāji.

Jau 2017. gadā "Nekā personīga" ziņoja, ka Nila Ušakova un Andra Amerika partiju biedri iekārtojušies labi apmaksātās darba vietās. Vēl neredzētu rokādi bija veikusi "saskaņieša" Sandra Bergmaņa sieva un māte. Kad sieva devās bērna kopšanas atvaļinājumā, viņas vietu RTAB pārmantoja deputāta māte. Abas ir starp tām personām, pret kurām KNAB aicina sākt kriminālvajāšanu.

Kriminālvajāšanu KNAB aicina sākt arī pret RTAB darbinieci Anželiku Sergejevu. Viņa uzrakstīja atlūgumu dažas dienas pirms Sergejevu par, iespējams, fiktīvu nodarbinātību gatavojās intervēt VK revidenti.

Cita projektu vadītāja - Darja Tiščenko gadiem strādājusi "Saskaņas" Saeimas frakcijā un bijusi par spiegošanu Krievijas labā notiesātā eksdeputāta Jāņa Ādamsona palīdze. Paralēli arī spējusi apvienot darbus RD sabiedrisko attiecību daļā. Kā arī RTAB, kur trijos gados kopā saņēmusi ap 50 000 eiro. Un arī viņas darba vietu dome likvidēja pēc VK pārbaudes. Un arī pret Tiščenko KNAB aicina sākt kriminālvajāšanu.

Kā projektu vadītāja RTAB bijusi pieņemta arī žurnāliste Ksenija Zagorovska. Viņa savulaik vēlēšanās kandidējusi no politisko partiju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), kas tagad zināma ar nosaukumu "Latvijas Krievu savienība". 

Divas reizes saņēmusi Krievijas vēstniecības Rīgā organizētā žurnālistu konkursa "Dzintara spalva" balvas. Viņas vārds joprojām atrodams Jāņa Urbanoviča grāmatu tulkotāja Jura Paidera vadītās Latvijas Žurnālistu savienības valdē. Zagorovska piedalījusies arī drošības dienestu redzeslokā nonākušās organizācijas "Format A3" pasākumos, kas no Krievijas uz Rīgu aicināja politologus, kuri apšaubīja Latvijas neatkarību. Un šobrīd viņa ir palīdze Eiroparlamenta deputātam Andrim Amerikam. Visas nedēļas laikā Zagorovsku nebija iespējams sazvanīt.

Sazinoties ar Ameriku, viņš komentē: "Viņa nav notiesāta, viņai ir izvirzītas pretenzijas. Par to es vispār neesmu lietas kursā, jūs par mani labāk to zināt. Jo man tādas informācijas vēl nav. Bet, ja konkrēti ir runa par Kseniju Zagorovsku, viņa atbild par daļu no manas komunikācijas Latvijā ar krievvalodīgiem cilvēkiem, un es esmu ļoti apmierināts ar viņas darbu."

Un sestais šaubīgais RTAB ir Latvijā plaši pazīstamais mūziķis Ainars Mielavs. Viņš izpelnījās plašu kritiku pēc tam, kad uzstājās Ušakova vadītās RD rīkotajā 9. maija sarīkojumā pie Pārdaugavas pieminekļa.

"Nekā personīga" zināms, ka Mielavs no 2012. līdz 2014. gadam bijis noformēts kā RTAB darbinieks, algu saņēmis, bet vairāki biroja darbinieki apliecina, ka viņš darbā nav redzēts. Sazvanīts mūziķis ir mazrunīgs.

No lielās RTAB lietas izdalīts vēl viens atsevišķs process par krāpšanu un krāpšanas atbalstīšanu, kas nodots Pārdaugavas tiesai. Lieta jau tiek skatīta kopš 2021. gada. Tajā apsūdzēti trīs cilvēki.

Stāsts ir par diviem agrākā mēra Ušakova šoferiem, kuri vairākus gadus, izmeklētāju prāt, "uz papīra" skatījušies un saņēmuši algu arī kā kādi tehniskie darbinieki "Rīgas satiksmē".

Kā, nosūtot lietu prokuratūrai, bet publiski neminot iesaistīto vārdus, iepriekš rakstīja KNAB, divas personas "fiktīvi nodarbinātas pašvaldības kapitālsabiedrībā un no tās prettiesiski izkrāpušas gandrīz 250 tūkstošus eiro. Savukārt trešā persona, iespējams, būdama informēta par to visu, to slēpa un atbalstīja.

Kā liecina Pārdaugavas tiesas kalendāra informācija - lietā figurē Andris Saulītis un Juris Kukuls, kā arī bijušais Rīgas satiksmes Tehniskā atbalsta direktors Ingvars Šnikvalds. Šajā lietā nākamā tiesas sēde nozīmēta 21. martā.

Bijušais Rīgas mērs mums vakar īsziņā apstiprināja, ka Saulitis un Kukuls ir strādājuši par viņa autovadītājiem. Plašāk par šo procesu viņš neko nezinot. Neesot arī informācijas, kādus precīzi pienākumus šoferi pildījuši no darba RD brīvajā laikā. Ušakovs uzskata, ka darba grafiks bijis tāds, ka abi šoferi būtu varējuši strādāt arī citur. Savus bijušos padotos Ušakovs dēvē par godprātīgiem un likumpaklausīgiem pilsoņiem. Viņš lietu sauc par absurdu un cer, ka tā drīz tiks izbeigta.