/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2021/12/20/14269258t1h71c3.jpg)
Likvidējamās "Latvijas krājbankas" administrators janvārī atguvis 203 532 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aktīvi tika atgūti 3158 eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.
"Latvijas krājbankas" administrators janvārī atguvis 203 500 eiro
Tostarp visu naudu bankas administrators ir atguvis no izsniegtajiem kredītiem.
Vienlaikus "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi 2023. gada janvārī veidoja 46 476 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 32 935 eiro, administratora un administratora palīga atlīdzība bija 10 176 eiro, bet darbiniekiem izmaksājamās darba algas un izmaksājamie atlaišanas pabalsti - 3365 eiro.
Noguldījumu garantiju fondam "Latvijas krājbanka" šogad janvāra beigās bija parādā 167,426 miljonus eiro, kas ir tik pat, cik mēnesi iepriekš.
Bankas aktīvi janvāra beigās bija 3,528 miljoni eiro.
"Latvijas krājbankas" prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm janvāra beigās veidoja 3,467 miljonus eiro, bet pārdošanai turētā kustamā un nekustamā īpašuma vērtība bija 1790 eiro.
Savukārt bankas pašu kapitāls 2023.gada janvāra beigās bija negatīvs - mīnus 466,313 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa "Latvijas krājbanku" par maksātnespējīgu pasludināja 2011. gada 23. decembrī, bet 2012. gada 8. maijā tiesa nolēma apmierināt bankas administratora auditorkompānijas "KPMG Baltics" pieteikumu par "Latvijas krājbankas" bankrota procedūras sākšanu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas kopš 2023. gada ir pievienota Latvijas Bankai, padome 2011. gada 21. novembrī nolēma apturēt "Latvijas krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā. "Latvijas krājbankai" licenci kredītiestādes darbībai FKTK anulēja 2012. gada 10. maijā.