Latvija šobrīd ir viena no Rietumu pasaules ārpolitiskās domas kaldinātājām attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā risinājumiem. Kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju labi pazīstam savu austrumu kaimiņu, un tagad to novērtē arī "vecā Eiropa" - pat tad, ja iepriekš līdz galam neieklausījās. Atskatāmies, kā pēdējā gada laikā būtiski pieaugusi Latvijas ārpolitiskā loma pasaulē.

Kad Krievijas diktators Vladimirs Putins 2022.gada 21.februārī pasludināja Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" "neatkarību" un kļuva arvien vairāk skaidrs, ka Krievijas karaspēka pulcēšana pie Ukrainas robežām varētu būt kas vairāk par vienkāršu pabiedēšanu, Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess tviterī rakstīja: "Pieņemu atvainošanās no visiem patronizējošajiem rietumeiropiešiem, no kuriem man 31 gadu nācies klausīties, ka igauņi ir "paranoiski" saistībā ar Krievijas uzvedību." Viņa komentārs sasaucas ar citu politiķu un politikas komentētāju vilšanos, ka baltiešu, poļu un ukraiņu brīdinājumi gadiem ilgi palika nesadzirdēti rietumvalstu varas gaiteņos, uzskatot tos par pārspīlētiem.

Taču kara laikā tas ir mainījies. Latvijas prezidents Egils Levits un Polijas prezidents Andžejs Duda šomēnes kopīgās tikšanās laikā stāstīja, ka Baltija un Polija šobrīd lielā mērā veidojot ES un NATO dienaskārtību. Lai gan TVNET uzrunātie politologi norāda, ka piemērotāks būtu vārds "ietekmē", nevar noliegt, ka šo četru valstu loma uz globālās politikas skatuves ir būtiski pieaugusi.

"Baltijas valstis un Polija nozīmīgi ietekmē dienaskārtību, izdarot dažāda veida spiedienu uz "vecajām" Eiropas valstīm par to, kāda veida atbalsts Ukrainai nepieciešams, un par tā pastiprināšanu," skaidro Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre, LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes katedras docētāja Sigita Struberga.

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X