Ielūkojies skaistajā trauslumā: porcelāna dzīres — ielūdz Kuzņecovi!

Vārdu salikumu “Kuzņecova porcelāns” pazīs gandrīz ikviens, un var apgalvot, ka Latvijas porcelāns pamatā saistās ar Kuzņecovu vārdu. Tomēr, iespējams, tikai retajam zināms, ka 19. gadsimtā Krievijā ar Kuzņecova vārdu darbojās 13 fabrikas, no kurām Rīgā atradās viena. Būdama pirmā Latvijas teritorijā izveidotā porcelāna ražotne, tā pastāvēja no 1841. gada līdz Otrajam pasaules karam, un tai bija un ir nozīmīga vieta Kuzņecovu porcelāna vēsturē kā vienīgajai, kas nesa Kuzņecovu vārdu arī starpkaru posmā, kad visas pārējās dzimtai piederošās fabrikas Padomju Krievijā bija nacionalizētas. Šis periods sakrita ar nozīmīgu pārmaiņu laiku pasaulē, kas atsaucās arī uz mākslu, kurā veidojās pavisam jauni un atšķirīgi stili. Likumsakarīgi, ka to ietekme vērojama arī šajā laikā tapušajā Kuzņecova porcelāna produkcijā – apvienojumā ar savdabīgu vietējo rokrakstu, ko veidojuši latviešu mākslinieki.

Izstāde turpina Zuzeum aizsākto “Kuzņecova projektu”, kura galvenā iecere ir godināt Latvijas porcelāna ražošanas pirmsākumus, iezīmējot arī pēctecību. Tādēļ centrālā vieta izstādē atvēlēta tieši Latvijas fabrikai, kuras produkcija veido plašāko kolekcijas daļu. Lai padziļinātu izpratni par Kuzņecovu porcelāna ražošanas vēsturi, ekspozīciju strukturēti papildina gandrīz visās Kuzņecovu fabrikās izgatavotās produkcijas klāsts. Tas ļauj saprast Rīgas fabrikas vietu un nozīmi Kuzņecovu porcelāna impērijā, kā arī palīdz nolasīt dažādu kultūru mijiedarbību.

Kuratores Martas Šustes redzējums ir šāds: “Kuzņecovu porcelāna impērijas popularitātes fenomens šodien slēpjas plašajā priekšmetu izplatībā, ne tik ļoti to izslavētajā kvalitātē vai mākslinieciskajā augstvērtīgumā. Porcelāns ir sarežģīts un dārgs materiāls. Taču Kuzņecovu porcelāna produkcija bija domāta visiem – tā teikt, no ķeizara galma līdz zemnieku būdiņām. Kopumā tā raksturojama kā raiba, ļoti dažāda, izsmalcināta, krāšņa un tajā pašā laikā vienkārša, līdz ar to – eklektiska. To un vienlaikus arī slāvisko nekautrību, ko sevī likumsakarīgi ietver Kuzņecova porcelāns, nav iespējams parādīt ar pieticību. Tādēļ ļausim šiem porcelāna priekšmetiem atklāt savu daudzveidīgo krāšņumu tieši porcelāna dzīrēs!”

Izstādes arhitekts Toms Kampars ekspozīciju veidojis kā porcelāna ražošanas izziņas procesu, tā detaļas iekļaujot izstādes scenogrāfijā un tādējādi ikkatru apmeklētāju pietuvinot porcelāna tapšanas noslēpumiem.

Zuzeum “Kuzņecova projekts” ietver jau notikušo pirmo izstādi ar Zuzānu kolekcijas priekšmetiem Tukuma muzeja Durbes pilī (31.01.2020.–10.04.2022.) un nupat izdoto grāmatu “Kuzņecova porcelāns. Zuzānu kolekcija”, kurā šis stāsts izklāstīts līdzīgi. Katra nākamā reize paver plašākas iespējas tēmas attīstībai. Izstāde “Porcelāna dzīres – ielūdz Kuzņecovi” Zuzeum mākslas centra plašajā izstāžu zālē ļauj vērienīgi atspoguļot realitātē Kuzņecovu porcelāna darinājumu krāšņumu, piedāvājot skatītājam pašam aptvert produkcijas bagāto daudzveidību un vērtēt tās iekļaušanos laikmeta kontekstā no dažādiem skatpunktiem – kā vēsturiskiem, tā arī stilistiskiem. Izstādē būs apskatāmi vairāk nekā 1000 porcelāna, fajansa un māla priekšmeti no Zuzānu kolekcijas, tos papildinās vizuālie materiāli no Zuzānu kolekcijas, videomateriāli no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, vēsturiskas fotogrāfijas un porcelāna ražošanas materiāli no citām privātkolekcijām, kā arī izstādei jaunradīts videomateriāls.

Izstāde un to pavadošās lekcijas un radošās darbnīcas piedāvās iepazīt porcelāna ražošanas procesu, izmantojot plašo un eklektisko Kuzņecova produkciju, kurā rodamas saknes arī tālākajai Latvijas porcelāna industrijas attīstībai. Nodarbību grafiku un biļešu iegādes informāciju skatieties zuzeum.com