Eiropas Komisijas pastāvīgā aizņemšanās ir ekonomiski bezatbildīga un nepārprotami inflāciju veicinoša. Turpinot emitēt kopējas obligācijas, lai finansētu savus izdevumus, Komisija kaitē Eiropas noguldītājiem un mazina valstu valdību kredītspēju.

Covid-19 pandēmijas un kara Ukrainā dēļ Eiropas Savienībai (ES) ir nepieciešami papildu naudas līdzekļi. Un, ņemot vērā to, ka ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni nevar šos līdzekļus iegūt tieši no ES dalībvalstīm, viņš vēlas tos aizņemties. Šķiet, ka mērķim nav nozīmes. Svarīgi ir tas, lai Eiropas Komisija iegūtu naudu – daudz naudas – pat tad, ja tas nozīmē nonākšanu lielās parādsaistībās.

2020. gadā Džentiloni spēlēja galveno lomu, izveidojot NextGenerationEU (NGEU) –ārkārtas programmu, kas ļāva ES aizņemties vairāk nekā 800 miljardus eiro (858 miljardus ASV dolāru), lai novērstu Covid-19 pandēmijas radītās sekas. Pagājušā gada maijā viņš vēlējās piesaistīt līdzekļus, lai palīdzētu Ukrainai, un oktobrī ierosināja emitēt kopīgu parādu, lai palīdzētu Eiropas iedzīvotājiem apmaksāt gāzes rēķinus.