Vai pelēm tiešām garšo siers? (1)

Vispirms jau visas peles nav vienādas. Tā ir ļoti plaša dažādu peļu sugu grupa, no kurām katra ir pielāgojusies savai videi, dzīves apstākļiem. Lūk, teiksim, tuksneša pele (mus indutus) mierīgi izdzīvo tuksnesī, pārtiekot no tur eksistējošās pārtikas, kas ir pilnīgi citādāka, nekā, piemēram, stepē, kur mīt stepes pele (mus spicilegus). Mums vislabāk zināma ir parastā mājas pele (mus musculus), raksta "Live Science".

Majas peles, visticamāk, radās Āzijas vidienē un dienvidos, tomēr ar cilvēku palīdzību tās izplatījās pa visu pasauli. Ja mēs runājam par pārtiku, tad zināms, ka mājas peles nav pārāk izvēlīgas.

Mājas pele apēdīs gandrīz visu, kas būs tās tuvumā, tostarp graudus, kukaiņus, atkritumus un, jā, arī sieru. Tiesa, tas nenozīmē, ka siers būtu peļu viskārotākais ēdiens. Tā vietā pele dotu priekšroku, piemēram, zemesriekstu sviestam, kura aromāts ar labu ožu apveltītajiem grauzējiem pamatīgi iet pie sirds. Turklāt tajā ir daudz proteīnu un tauku, kas arī var pievilināt peles.

Tieši tāpēc peļu ķērāji kā ēsmu iesaka izmantot tieši zemesriekstu sviestu. Ideālā ēsma būtu ar bekona un auzu pārslu gabaliņiem sajaukts zemesriekstu sviesta pikucis.

Bet kur gan radies šis mīts par sieru kā peles vislielāko kārumu? Diemžēl vienas noteiktas atbildes uz šo jautājumu nav.

Viena no teorijām ir tāda, ka reiz cilvēki sieru mēdza glabāt atvērtos plauktos vai pieliekamajos, nevis ledusskapjos, slēgtos traukos vai piekārtu pie griestiem. Tādējādi tas bija viegli pieejams pelēm un cilvēkiem sāka šķist, ka tās to īpaši kāro. Tiesa, šī teorija ir tikai minējums.

Zināms, ka mīts par to, ka pelēm ārkārtīgi patīk siers, ir ļoti sens. Jau Senās Romas laikā filozofs Lūcijs Annejs Seneka savos tekstos minēja, ka siers pelēm ir ļoti tīkams. Mūsdienās šo mītu, protams, kolektīvajā apziņā neizdzēšami iededzināja multfilmas.