/nginx/o/2023/02/20/15149130t1h3e95.jpg)
Latvija jau vismaz divas reizes ir palaidusi garām iespēju attīstīt savu sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG termināli. Lai arī likumā ir noteikts termiņš — 2024. gada septembris, kad ir jāpabeidz Skultes LNG terminālis, par tā nākotni joprojām tiek lauzti šķēpi.
Neatkarīgi eksperti ir atzinuši, ka Latvijai pašai savs sašķidrinātās dabasgāzes terminālis ir gan nacionālās drošības jautājums, gan tam ir ekonomisks pamatojums. Skultes LNG termināļa esamība nozīmētu mazākus elektrības un gāzes rēķinus Latvijas iedzīvotājiem, kā arī neatkarību no Krievijas gāzes adatas, stāsta "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.
"Kopīgas enerģētikas politikas trūkums atgādina fabulu par vēzi, gulbi, un līdaku, kur katrs vezumu, tikai šajā gadījumā lēmumus, velk uz savu pusi. Darbs pie LNG termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi.
Neizlēmīga mīņāšanās — trīs soļi uz priekšu, bet divi atpakaļ — ir iemesls, kāpēc citas reģiona valstis, kā Igaunija, Lietuva, Somija, Vācija un citas, ir aizgājušas mums priekšā ar LNG termināļu būvniecību. Mēs noteikti varam labāk,"
saka Miķelsons.
Turpinot šādu vilcināšanos, Latvijai ir risks neizmantot dabisku reģionālu konkurences priekšrocību — Inčukalna dabasgāzes krātuvi —, lai nostiprinātu savas pozīcijas kā gāzes un tālākā nākotnē arī kā zaļā ūdeņraža apgādes centram reģionā. Savukārt Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem šāda neizlēmība nozīmē lielākus gāzes un elektrības rēķinus, jo turpināsim maksāt somiem un lietuviešiem par gāzes transportēšanu turp un atpakaļ uz Inčukalnu, kā tas ir pašlaik.
Sabiedriskajā informācijas telpā dažādu vietējo un ārvalstu ekonomisko grupu interesēs joprojām tiek kultivēti dažādi mīti par Skultes LNG termināļa nepieciešamību. Šajos jautājumos vēlos jāvieš skaidrība, tādēļ Miķelsons apskata trīs biežākos nepatiesos apgalvojumus.
Patiesībā Latvijai vajag gāzi vēl vismaz 10 nākamos gadus, jo tā tiek izmantota elektrības un siltuma ražošanai TEC. Neaizmirsīsim par ātrāko iespējamo atslēgšanos no BRELL elektroapgādes loka (ne agrāk kā 2025. gadā), un tad gāzes patēriņš pieaugs par 3 TWh līdz potenciāli 12–13 TWh gadā.
Mēs apzināmies, ka atjaunīgie enerģijas resursi ir nākotne un, tehnoloģijām attīstoties, no gāzes 10–15 gadu perspektīvā būs jāatsakās. Skultes LNG termināļa infrastruktūra tiek veidota tā, lai varētu transportēt arī atjaunīgo ūdeņradi. Atjaunīgais ūdeņradis ir viens no Eiropas klimatneitrālas energosistēmas stūrakmeņiem.
Patiesībā Skultes LNG termināļa būvniecībai nepieciešamajai valsts iesaistei nav nekāda sakara ar obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK atbalstu. Ja "Latvenergo" kā lielākais dabasgāzes patērētājs Latvijā piekristu izmantot "Skulte LNG Terminal" dabasgāzes iegādei, kā tas tika paredzēts sākotnējās sarunās, par valsts iesaisti projekta īstenošanā šobrīd nerunātu.
"Tomēr, kamēr tas vēl nav noticis, "Skulte LNG Terminal" var darboties kā vispārējas nozīmes tautsaimniecības pakalpojumu sniedzējs. Atceramies, ka abu termināļu kaimiņos, arī termināļa Polijā un vismaz divu pašlaik uzstādīto termināļu izveidē Vācijā, attiecīgās valstis ir ieguldījušas simtiem miljonu eiro. Savukārt Skultes termināļa gadījumā ierobežota valsts iesaiste naudas plūsmas nodrošināšanā būtu nepieciešama tikai termināļa darbības sākumā. Turklāt, ja šāda iesaiste būs nepieciešama, tā tiktu atlīdzināta, samazinot termināļa lietošanas maksu," norāda Miķelsons.
Šāda prakse LNG termināļu infrastruktūras izveidei ir tipiska visur Eiropā, atšķiras kārtība un apjoms. Piemēram, valsts atbalsts Klaipēdas terminālim pirms kara Ukrainā mērāms 60 miljonu eiro apmērā, arī Inko terminālim Somijas valsts ir piešķīrusi 105 milj. eiro tikai 2022. un 2023. gada darbības izmaksu segšanai, Igaunija ir ieguldījusi 58 miljonus piestātnes un cauruļvada pieslēguma izbūvē, lai gan igauņiem termināļa nemaz nav.
"Skultes terminālim šādas summas nebūs vajadzīgas un valsts maksimālā iesaiste aprobežosies ar dažiem miljoniem eiro pirmajos termināļa darbības gados (līdz termināli kā reģionā izdevīgāko dabasgāzes piegādātāju iekļaus savos piegādes ciklos).
Tās ir niecīga daļa, salīdzinot ar citu valstu atbalsta pasākumiem saviem termināļiem, un arī tas būtu nepieciešams, tikai iestājoties noteiktiem apstākļiem. Bet, ja "Latvenergo" vai cits liels gāzes patērētājs reģionā piekrīt izmantot Skultes LNG termināli savām vajadzībām, tas pat nebūs nepieciešams, jo tad terminālis pilnībā darbosies uz komerciāliem pamatiem. Vai tas ir daudz? Domāju, ka Latvijas enerģētiskās neatkarības dēļ ir stipri mazāk, nekā maksā citi," tā Miķelsons.
Skultes LNG Terminal pakalpojuma cenas būs konkurētspējīgas. Skultes termināļa projekta biznesa modeli ir izpētījušas vairākas LNG industrijā labi pazīstamas kompānijas no dažādām pasaules malām. Balstoties uz šo pieredzi, varam apliecināt: ja noteiktu ienākumu nodrošināšanai kā priekšnoteikumam nebūtu izšķirošas nozīmes, LNG terminālis Skultē vai citviet Latvijā jau sen būtu uzbūvēts.
Šāds apgalvojums neatbilst patiesībai, jo cauruļvada izbūve līdz pārvades sistēmai plānota pa lauksaimniecības zemēm, meža stigām un jūras gultni. Būvniecības laikā netiks skartas kāpas vai apdzīvotas teritorijas. Ja valdība būtu izvēlējusies LNG termināli būvēt Kundziņsalā, tad gan cauruļvadu izbūve noritētu cauri Rīgai — Mežaparkam, Biķernieku mežam (16 km), divu dzelzceļu šķērsojumiem, Brīvības ielas šķērsojumam utt.
"Skulte LNG Terminal" komanda labi izprot gan vides organizāciju, gan apkaimes iedzīvotāju bažas par termināļa būvniecību.
"Tieši tāpēc mēs strādājam pie tā, lai ietekme gan uz vidi, gan apkaimes iedzīvotājiem būtu minimāla. Šobrīd izstrādes procesā ir ietekmes uz vidi novērtējums," uzsver Miķelsons.
Tāpat pretstatā publiski izskanējušai informācijai, ka izvēlētais regazifikācijas risinājums sildīs Baltijas jūras ūdeni, notiks tieši pretējais — jūras ūdens tiks atdzesēts nelielā teritorijā ap termināli, panākot būtisku emisiju ietaupījumu (19 % mazāk par Klaipēdas un Somijas termināļiem).
Skultes LNG terminālis tiks izvietots tālāk jūrā (vismaz 5 km no krasta), lai saglabātu līdzšinējo skatu uz jūru no krasta līnijas. Skultes LNG terminālim nav jāizbūvē dabasgāzes krātuves, un tas vēl vairāk mazina vides riskus. Cauruļvada būvniecības laikā notiks zemes rakšana, lai to droši ieguldītu tranšejā. Inčukalna apkaimē ir jau daudz pazemes cauruļvadu, kas izbūvēti pirms 50 gadiem, un tos plānots izmantot, tā vēl vairāk samazinot iespējamo ietekmi.
Valsts izlēmība un uzņēmīgums ir būtiski faktori, lai mazinātu Latvijas ekonomisko atpalicību no kaimiņvalstīm. Sava LNG termināļa izveide palīdzētu uzlabot energoapgādes drošību. Zemāka un mazāk svārstīga dabasgāzes cena radītu izdevīgus apstākļus ekonomikas straujākai attīstībai, īpaši uzlabojot energoietilpīgas rūpniecības konkurētspēju.
Skultes LNG terminālim ir piešķirts nacionālo interešu objekta statuss, likumdevējs ir noteicis projekta īstenošanas termiņu, šobrīd valdībā turpinās lēmumu pieņemšanas process par projektam būtiskiem attīstības soļiem. Šobrīd ar atbildīgajām institūcijām komunicējam rakstveidā, taču esam atvērti sarunu formātam, lai raitāk nonāktu līdz atbildēm un Latvijai būtu savs LNG terminālis, no kā ieguvēji būs gan iedzīvotāji, gan tautsaimniecība.
Skultes LNG terminālis spēs nodrošināt Latvijas pilnu enerģētisko neatkarību, iespējojot elektrības ražošanu no dabasgāzes, kā arī nodrošinot industriālo patēriņu un mājsaimniecību apgādi. Terminālis sasaistē ar Inčukalnu nodrošinās iespēju iegādāties gāzi vasaras mēnešos, kad tā ir lētāka, un noglabāt to apkures sezonai. Tas Latvijai paver iespēju kļūt par Baltijas un visa reģiona gāzes apgādes centru.