Sabiedriskajā informācijas telpā dažādu vietējo un ārvalstu ekonomisko grupu interesēs joprojām tiek kultivēti dažādi mīti par Skultes LNG termināļa nepieciešamību. Šajos jautājumos vēlos jāvieš skaidrība, tādēļ Miķelsons apskata trīs biežākos nepatiesos apgalvojumus.
Mīts #1 — Latvijai nevajagot gāzi
Patiesībā Latvijai vajag gāzi vēl vismaz 10 nākamos gadus, jo tā tiek izmantota elektrības un siltuma ražošanai TEC. Neaizmirsīsim par ātrāko iespējamo atslēgšanos no BRELL elektroapgādes loka (ne agrāk kā 2025. gadā), un tad gāzes patēriņš pieaugs par 3 TWh līdz potenciāli 12–13 TWh gadā.
Mēs apzināmies, ka atjaunīgie enerģijas resursi ir nākotne un, tehnoloģijām attīstoties, no gāzes 10–15 gadu perspektīvā būs jāatsakās. Skultes LNG termināļa infrastruktūra tiek veidota tā, lai varētu transportēt arī atjaunīgo ūdeņradi. Atjaunīgais ūdeņradis ir viens no Eiropas klimatneitrālas energosistēmas stūrakmeņiem.
Mīts #2 — LNG terminālis būšot OIK2
Patiesībā Skultes LNG termināļa būvniecībai nepieciešamajai valsts iesaistei nav nekāda sakara ar obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK atbalstu. Ja "Latvenergo" kā lielākais dabasgāzes patērētājs Latvijā piekristu izmantot "Skulte LNG Terminal" dabasgāzes iegādei, kā tas tika paredzēts sākotnējās sarunās, par valsts iesaisti projekta īstenošanā šobrīd nerunātu.
"Tomēr, kamēr tas vēl nav noticis, "Skulte LNG Terminal" var darboties kā vispārējas nozīmes tautsaimniecības pakalpojumu sniedzējs. Atceramies, ka abu termināļu kaimiņos, arī termināļa Polijā un vismaz divu pašlaik uzstādīto termināļu izveidē Vācijā, attiecīgās valstis ir ieguldījušas simtiem miljonu eiro. Savukārt Skultes termināļa gadījumā ierobežota valsts iesaiste naudas plūsmas nodrošināšanā būtu nepieciešama tikai termināļa darbības sākumā. Turklāt, ja šāda iesaiste būs nepieciešama, tā tiktu atlīdzināta, samazinot termināļa lietošanas maksu," norāda Miķelsons.