Radikālas izmaiņas 2023.gada budžeta projektā nav plānotas, norāda koalīcija

Atbildot uz jautājumu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par līdzekļu piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), Kariņš norādīja, ka par to tiks spriests priekšlikumu vērtēšanas laikā.

Reizē valdības vadītājs norādīja, ka uz laiku, kamēr nav līdz galam izlemts, ar kuru lielāku iestādi CVK turpmāk būs saistība, paliks vēl lielas neskaidrības par iestādes finansēšanu. Kad atrisināsies jautājums par CVK sadarbības iestādi, tad arī varēs plašāk spriest par vēlēšanu komisijas budžeta nepieciešamībām, norādīja premjers.

Kariņš reizē pauda pārliecību, ka CVK būs gatava 2024.gadā gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarīkošanai.

Atbildot uz jautājumu par budžetu un medijiem, Kariņš norādīja, ka kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) vadībā tiks turpināts darbs pie mediju politikas pamatnostādnēm - par to, kā plānots attīstīt šo jomu. Mediju politika ietver arī valsts valodas stiprināšanu, piebilda Kariņš.

"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars arī norādīja, ka jau iepriekš panākta vienošanās, ka lielas, fiskāli ietilpīgas lietas uz otro lasījumu netiek sniegtas. Reizē var vērtēt kādas atsevišķas pārdales viena resora līmenī, skaidroja politiķis.

Tavars arī norādīja, ka vēl nākotnē gaidāma saruna par atbalsta sniegšanu Latvijas basketbola izlasei pasaules līmeņa spēlēs.

Kā ziņots, Saeima konceptuāli ir atbalstījusi valsts budžeta likumprojektu, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādījis, ka galīgajā lasījumā valsts 2023.gada budžeta projektu Saeimā paredzēts izskatīt 8.martā, kas nodrošinātu tā stāšanos spēkā 1.aprīlī.