Tiešraides arhīvs ⟩ Putins paziņo, ka Krievija aptur savu dalību līgumā par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (44)

2022.gada 24.februārī Krievija iebruka Ukrainā, kur kopš tā laika notiek karadarbība.

Putins otrdien savā uzrunā Federālajai sapulcei kārtējo reizi mēģināja attaisnot paša sākto iebrukumu Ukrainā un kārtējo reizi apvainoja Rietumus teju visās Krievijas un pasaules problēmās.

Putins paziņoja, ka savu runu viņš sakot sarežģītos apstākļos.

Dmitry Medvedev's already struggling and Putin hasn't even turned up yet pic.twitter.com/wZF6087Y2v

— Francis Scarr (@francis_scarr) February 21, 2023

Diktators uzsvēra, ka karu Ukrainā jeb “speciālo militāro operāciju”, kā viņš un Krievija to dēvē, Krievija sākusi, lai “aizsargātu Krieviju un likvidētu neonacistu draudus Ukrainā”. Putins izteicās, ka Krievija vienmēr “esot vēlējusies mieru” Ukrainā, bet Rietumi tam vienmēr traucējuši.

Kārtējo reizi apvainoja Rietumus, ka tie atbalstījuši Kijivas “neonacistu režīmu” jau gadiem ilgi un pieļāvuši un veicinājuši “genocīdu Donbasā”. “Donbasā ikviens ticēja un gaidīja, kad Krievija nāks palīgā,” uzsvēra Putins.

Putins arī apsūdzēja ASV un NATO ieroču piegādēs Ukrainai, izteicās, ka Rietumi “esot okupējuši Ukrainu”. Tāpat izvirzīja teorijas, ka Rietumi plānojuši Ukrainā izvietot biolaboratorijas un pat piegādāt kodolieročus.

Viņš arī izteicās, ka Rietumi to vien darot, kā apdraudot Krieviju. Tam skaidrs piemērs esot NATO paplašināšanās un NATO 2021.gada beigās noraidītie Krievijas ierosinājumi par drošības garantijām. Tāpat Putins apsūdzēja arī Rietumus Dienvidslāvijas sagraušanā.

Viņš uzsvēra, ka Krievija turpinās īstenot “speciālās militārās operācijas” mērķus. Kādi tie mērķi ir, to viņš gan nekonkretizēja.

Savā runā Putins arī izteica virkni pateicību – gan “varonīgajiem karavīriem”, kas cīnās Ukrainā, gan skolotājiem, kas audzina Krievijas jauno paaudzi.

Putins arī pateicās karavīru ģimenēm, ārstiem un medmāsām, kā arī visiem cilvēkiem, kas palīdzot apgādāt fronti.

Atsevišķu pateicību viņš veltīja arī “kara korespondentiem”, kas pasaulei stāstot “patiesību par notiekošo Ukrainā”.

Tāpat viņš pateicās Donbasa iedzīvotājiem, kas “referendumos” izvēlējās būt kopā ar savu “dzimteni” Krieviju. Pēc šā paziņojuma Federālās sapulces dalībnieki diktatoram aplaudēja kājās stāvot.

Protams, Putins savā runā neaizmirsa pieminēt “tradicionālās vērtības”, kuras Rietumi nepārtraukti graujot, tostarp arī Ukrainā.

Diktators arī izsludināja klusuma minūti, lai pieminētu Ukrainā bojāgājušos Krievijas karavīrus un miermīlīgos iedzīvotājus, kas krituši no “neonacistu rokas”.

Viņš arī ierosināja izveidot fondu, kas palīdzēšot karā bojāgājušo Krievijas kareivju ģimenēm.

Neaizmirsa kārtējo reizi arī dižoties ar Krievijas militārajām tehnoloģijām, kurām pasaulē “neesot analogu”. Tāpat Putins paziņoja par jaunām reformām armijā un militāri rūpnieciskā kompleksa attīstību.

Central bank governor Elvira Nabiullina, who privately opposes the war but has not said so in public, does not look thrilled. pic.twitter.com/XBXBg5ONxC

— max seddon (@maxseddon) February 21, 2023

Putins arī neaizmirsa kārtējo reizi pasūdzēties par Rietumu Krievijai noteiktajām sankcijām.

Sankcijas Rietumi esot noteikuši, lai liktu Krievijas tautai ciest, tomēr Rietumu plāni neīstenošoties, jo Krievija esot tik stipra, ka izturēšot jebkādas sankcijas, uzsvēra diktators.

Tālāk savā runā Putins pievērsās ekonomikas jautājumiem, stāstot par Krievijas iespaidīgajiem “panākumiem” teju visās ekonomikas jomās. Tāpat viņš izklāstīja arī ambiciozus ekonomikas un sociālās jomas attīstības plānus nākotnei.

Putins arī pauda nožēlu, ka Krievijas ekonomika pēc Padomju Savienības sabrukuma koncentrējusies uz sadarbību ar Rietumiem un izejvielu eksportu, nevis investīcijām Krievijas ekonomikas attīstībā.

Viņš arī aicināja lielākos Krievijas uzņēmējus no jauna investēt Krievijā, kā arī nosodīja visus tos, kas ieguldījuši Rietumos un pirkuši tur dārgus īpašumus un jahtas.

Runas turpinājumā Putins norādīja uz mūsdienu Krievijas likteni un pienākumu rūpēties par priekšteču atstātā mantojuma saglabāšanu.

Putins arī izteicās, ka Krievijas esot draudzīga un izpalīdzīga, gan tauta, gan valsts.

Viņš arī uzsvēra, ka visiem Krievijas iedzīvotājiem esot jāvienojas vienotā mērķī, kas ļaus nodrošināt Krievijas vēsturiskās tiesības būt spēcīgai.

Pēc tam diktators pievērsās jautājumiem, kas saistīti ar nepieciešamību attīstīt Krievijas zinātni un izglītību.

Runas turpinājumā Putins stāstīja par atbalstu ģimenēm un vides jautājumiem.

Diktatora preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirms runas teica, ka tā ilgšot apmēram stundu. Tomēr Putins runāja ilgāk nekā pusotru stundu.

Runas turpinājumā Putins atkal atgriezās pie ASV un NATO kritizēšanas un atkal sāka runāt par Rietumu kodolieroču draudiem Krievijai.

Diktators atkal sāka sūdzēties, ka Rietumi, galvenokārt ASV, atkal pārrakstot vēsturi, lai izjauktu globālo drošības arhitektūru, kas izveidojās pēc Otrā pasaules kara. Putins atkal apsūdzēja ASV, ka tās vēlas kļūt par vienīgo dominējošo valsti pasaulē.

Pēc tam Putins paziņoja, ka Krievija aptur savu dalību līgumā par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem.

Runa ir par Krievijas un ASV noslēgto Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumu (START).

Putins uzsvēra, ka Krievija neizstājas no līguma, bet gan aptur dalību. "Ja ASV veiks izmēģinājumus, tad arī mēs to darīsim," viņš piebilda.

Pēc Krievijas diktatora teiktā, ASV un NATO atklāti paziņo, ka to mērķis ir sagādāt Krievijai stratēģisku sakāvi, un Rietumi ir "tieši iesaistīti" triecienos pa Krievijas aviāciju.

Runas beigās Putins uzsvēra, ka Krievija atbildēšot uz visiem izaicinājumiem.

“Taisnība ir mūsu pusē!” savu uzrunu noslēdza diktators.