Atceros pirmo televizoru savās mājās - mazs, sarkans un, protams, ar melnbaltu attēlu, kura uztveršanai televizora antena bija jānovieto īpašā pozīcijā un nedod dievs, ja tā tika izkustināta. Tiesa, lielas izvēles, ko skatīties, nebija. Tomēr ar laiku tirgū parādījās kā krāsainie televizori, tā iespējas iegādāties satelīta antenas (tautā sauktas par šķīvjiem) satelīttelevīzijas uzstādīšanai. Tādu ekstru nevarēja atļauties kurš katrs, bet dažiem nemaz nebija citas izvēles, jo "parasto" televīziju viņu dzīvesvietā neuztvēra. Taču arī kopš šīs tehnoloģijas parādīšanās tirgū ir pagājuši jau daudzi gadi, sāk attīstīties 5G tīkls un attiecīgi priekšplānā ir dažnedažādi interneta risinājumi. Kas sagaida televīzijas pakalpojumu izmantotājus, kādas ir pēdējā laika numerācijas krāpniecības un kibernoziegumu tendences un vai redzams gals tiesvedībām par valsts struktūru sludināto iepirkumu nosacījumiem, intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK stāsta "Bite Latvija" izpilddirektors Arūns Mickevičs (Arunas Mickevicius).

- Kāda šobrīd ir situācija ar numerācijas krāpniecības gadījumiem? Vai šādu gadījumu skaits aug/samazinās?

Novērojam, ka šādu gadījumu skaits ir nemainīgi augsts. Rūpīgi monitorējam situāciju un informējam arī savus klientus par notiekošo. Sadarbojamies arī ar atbildīgajām iestādēm, sniedzot visu nepieciešamo informāciju. Tiesa, te liela loma ir arī cilvēku piesardzībai, saņemot aizdomīgus zvanus, kuros kāds aicina izpaust personas datus u.tml., jo krāpnieku metodes visu laiku evolucionē un kļūst rafinētākas, līdz ar to jāatzīst, ka ikvienam jābūt pastāvīgi modram.

Bez numerācijas krāpniecības gadījumiem notiek arī dažādi datu nozagšanas mēģinājumi, tāpēc mūsu portfelī augsta interese ir par antivīrusa pakalpojumu, kas ļauj identificēt krāpniekus un informē klientu, ja viņš apmeklē aizdomīgas mājaslapas, kas mēģina izkrāpt datus. Ir labi, ka šādu gadījumu apjoms neaug, bet tas arī ļoti nemazinās.

Ja runājam kopumā par bažām par drošību tieši biznesa segmentā, tad novērojam, ka kiberdrošības jautājumi kļūst arvien aktuālāki. Notiek hakeru uzbrukumi, mēģinot nozagt datus vai vienkārši, lai apturētu kādu mājaslapu darbību – pērn par tiem bieži dzirdējām, jo situāciju saasināja ģeopolitiskie izaicinājumi, pārvēršot digitālo telpu par vēl vienu fronti.