TVNET dokumentālā filma ⟩ Starp debesīm un zemi

Ķuze atzīst, ka kameru izvietošana ir ne tikai fiziski smags, bet arī tehnoloģiski sarežģīts pasākums, taču desmit gadu laikā tehnoloģijas ir attīstījušās, un ornitologiem vairs nav jāstiepj smagi akumulatori kilometriem tālu meža biezoknī.

"Primāri elektrība tiek ražota ar saules paneļiem. Mežā paneļi tiek uzlikti vai nu koka galotnē, vai kādā klajākā vietā, teiksim, kādas bebraines malā, kā tas ir mūsu Durbes ligzdas gadījumā. Bet ziemā saules nav tik daudz, kā mēs varētu vēlēties, līdz ar to ar saules paneļiem mēs sistēmas nevaram nodrošināt ar elektrību. Šā iemesla dēļ mēs ilgstoši mainījām lielos smagos akumulatorus ziemā ļoti dažādos apstākļos - dziļā sniegā, salā, šķīdonī un dubļos. Pēdējos gados sistēmas, kas tiek lietotas ziemā, mēs nodrošinām ar metanola degvielas šūnu sistēmas palīdzību, kas ir tāds neliels metanola ģenerators. Tas palīdz mums aizpildīt tumšo gadalaiku un atrisināt elektrības problēmas. Mēs darām visu to melno darbu - būvējam tās sistēmas, kas nozīmē aprīkojuma ienešanu mežā, kabeļu stiepšanu, paneļu uzstādīšanu, sensoru uzstādīšanu pie ligzdām, vajadzības gadījumā akumulatoru mainīšanu, kas gan mūsdienās nav jādara tik bieži kā kādreiz iepriekš. Un, protams, pēc tam arī sistēmas apkalpošanu, kas ir visai piņķerīgs pasākums.

Mēs ļoti daudz strādājam koku galotnēs nakts laikā."

Parasti vienu sistēmu var uzbūvēt vienas līdz vairāku dienu laikā - tas ir ļoti atkarīgs no apstākļiem uz vietas. Ir bijuši gadījumi, kad vienas sistēmas uzbūvēšana prasa gandrīz nedēļu, un ir virkne problēmu, kuru rezultātā beigās nākas mainīt visu tehnisko risinājumu, un tad viss beidzot aiziet. Ja viss ir labi, tad ķēpīgākais darbs ir sanest to visu iekšā mežā un darīt darbus kokos.

Piemēram, tad, kad tika uzstādīts Durbes ligzdas sensors, bija janvāra sākums, un es ligzdas kokā uzkāpu 11 naktī un nokāpu lejā 5 no rīta.

"Ar tiešsaistes kameru palīdzību mēs varam ļoti uzskatāmi redzēt to, kas notiek traucējumu gadījumā - kas notiek tad, ja nepareizā sezonā netālu no ligzdas tiek veikta kāda konkrēta saimnieciskā darbība vai ligzdas apkārtnē vienkārši uzturas cilvēki. Viens piemērs, ko jau esmu pieminējis, pavisam praktisks - tieši pateicoties tiešsaistes kameru sniegtajai informācijai, mēs savulaik pat panācām izmaiņas atbilstošajos noteikumos, kas šobrīd ļauj veidot lielākas buferzonas apkārt vairāku putnu sugu ligzdām. Tāpēc vien, ka pirms tam bija spēkā noteikumi, kas ļāva šīs buferzonas veidot neadekvāti mazas. Un, pateicoties kamerām, mēs panācām, ka šīs izmaiņas tiek ieviestas un šobrīd šīs buferzonas, piemēram, ap to pašu zivju ērgļa ligzdu, var veidot līdz 100 ha lielā platībā. Tas ir būtisks uzlabojums."

Ķuze atzīst, ka kameru izmantošana ir ļoti būtisks uzlabojums ligzdu monitoringam.

"Mēs ik gadu veicam ligzdošanas sekmju monitoringu visās aktuālajās jūras ērgļu teritorijās un nosakām ligzdošanas sekmes - mazuļu skaitu apdzīvotā ligzdā. Un nekad nav tā, ka pilnīgi visas apdzīvotās ligzdas ir produktīvas, proti, ērgļi ligzdu ir aizņēmuši un tur izaudzina mazuli. Tad rodas jautājums - kas tur varētu būt noticis? Un kamera sniedz ļoti brīnišķīgu ieskatu šajos ļoti dažādajos iemeslos, kāpēc ligzdošana var būt nesekmīga. Tā var būt plēsēju darbība, kad putni neveikli samainās un atstāj olas uz brīdi nepieskatītas un šīs dažas minūtes izmanto, piemēram, vārna - atlido, izēd vienu olu, un ar to arī tā sezona ir gandrīz vai beigusies - tas ir viens konkrēts piemērs. Starp citu, arī mazā ērgļa ligzdā ir bijis gadījums, kad ligzda tiek atstāta nepieskatīta, atlido dižraibais dzenis un vienkārši uzsit pa olu.

Publikācija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda materiālu atbalstu