Latvijas sabiedrība kļūst atvērtāka pret LGBTQ, vienlaikus Eiropā nāvējošākais gads pēdējo desmit gadu laikā (15)

Ziņojumā konstatēts, ka tā rezultātā līdz nebijušam līmenim ir palielinājies vardarbīgu naidā balstītu uzbrukumu skaits pret LGBTQ cilvēkiem, tostarp divi terora akti pie LGBTQ bāriem Oslo (Norvēģijā) un Bratislavā (Slovākijā), kuros kopā tika noslepkavoti četri cilvēki un vēl 22 ievainoti. Tiek ziņots par pieaugošu slepkavību un LGBTQ cilvēku pašnāvību skaitu visā Eiropā, un ne tikai valstīs, kurās pēdējos gadus ir vērojama regresija cilvēktiesību jomā.

Naida runa bieži vien pāraug reālā fiziskā vardarbībā, tādēļ galvenā uzmanība ir jāpievērš naida runas ierobežošanai visās tās izpausmēs. Ziņojumā konstatēts: lai gan naida runa un tās sekas ir sasniegušas kritisku līmeni, valstu tiesībsargājošās iestādes aizvien biežāk reaģē un vairākās valstīs pieaug to gadījumu skaits, kad tiek sākta kriminālvajāšana. Salīdzinājumam - Latvijā pērn vairāk nekā 300 naida runas ieraksti tikuši izņemti no sociālo mediju platformām. Astoņos gadījumos tika ziņots policijai un septiņos gadījumos sākti kriminālprocesi. “Mozaīka” arī ir fiksējusi deviņus iespējamus naidā balstītus gadījumus, taču nevienā gadījumā cietušie nav vērsušies policijā.

Tomēr ar reakciju nepietiek: arī politiķiem ir jāuzņemas atbildība par naidīgas attieksmes attaisnošanu, tādējādi iedrošinot citus naida izpausmēm un veicinot nesodāmības sajūtu. “Mozaīka” valdes loceklis Kaspars Zālītis norāda, ka naida noziegumi un naida runa nepazudīs un nemazināsies, kamēr politiķi nesapratīs, ka viņiem ir jārisina šī problēma un pašiem jāuzņemas atbildība par tās veicināšanu.

“Jāsaka, ka tendence politiķu retorikā vērsties pret mazāk aizsargātām cilvēku grupām nav nekas jauns pasaulē, to pašu varam novērot arī Latvijā atsevišķu politisko spēku vidū, kas seko īpaši Krievijas, Ungārijas un Polijas piemēram. Un šāda attieksme nav novērojama tikai pret LGBTQ cilvēkiem, tā ir novērojama arī pret sievietēm, cenšoties ierobežot reproduktīvās tiesības, pietiekami nerisinot jautājumus, kas saistīti ar vardarbību ģimenēs, Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā u.tml. Jebkuras neiecietības izpausmes ir nosodāmas un jāizskauž pašā saknē. Cieņpilnas sabiedrības veicināšana ir būtisks mūsu sabiedrības drošības un kopējās labklājības jautājums, kas ir visu mūsu, tai skaitā nacionālās drošības, interesēs,” skaidro Kaspars Zālītis.

Ziņojums akcentē arī vairākus interesantus aspektus Latvijas kontekstā. 2022.gada novembrī SKDS pēc Mozaīkas pasūtījuma veiktā aptauja rāda iepriecinošas tendences - 49% Latvijas iedzīvotāju attieksme pret LGBTQ ir neitrāla, pirmo reizi atbalstoša attieksme ir lielāka (25%) nekā nosodoša (23%). Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju norāda, ka nepazīst LGBTQ cilvēkus, kas saistāms ar to, ka vēl joprojām daudzi kopienas pārstāvji izvēlas slēpt savu seksualitāti vai dzimtes identitāti.

Kā negatīvo ziņojums izceļ to, ka Saeima nav spējusi noteiktajā termiņā izpildīt Satversmes tiesas spriedumus par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību. Divos lasījumos tika pieņemts Civilās savienības likums, kas nodrošinātu iespēju cilvēkiem, tostarp viendzimuma ģimenēm, reģistrēt savu kopdzīvi. Kvoruma trūkuma dēļ 13. Saeima nepieņēma Civilās savienības likumu 3. lasījumā, savukārt jaunā 14. Saeima balsojumā lēma nepārņemt likumprojektu, atstājot neskaitāmas viendzimuma ģimenes neaizsargātas un neziņā par nākotni. Reaģējot uz to, kustība “Dzīvesbiedri” iesniedza vairāk nekā 23 000 iedzīvotāju parakstītu likumdošanas iniciatīvu, kas netika virzīta tālāk izskatīšanai 1. lasījumā. Maijā, jūnijā un decembrī cilvēki devās piketēt Civilās savienības likuma atbalstam.

Kamēr Saeima nav noregulējusi iespēju ģimenēm reģistrēt savas attiecības un saņemt juridisko aizsardzību, tikmēr ģimenes turpina ar “Mozaīka” un “Dzīvesbiedri” juridisko atbalstu vērsties ar pieteikumiem administratīvajās tiesās ar lūgumu veikt ģimenes fakta konstatāciju pēc Satversmes 110. panta. Līdz 2022.gada nogalei tikusi atzīta 31 ģimene, savukārt pašlaik jau 35 ģimenes. Visos gadījumos pieteikumi ir apmierināti. Taču ģimenes fakta konstatēšana vēl negarantē visas atsevišķās tiesības ģimenēm. Kā norāda juristi, vairākos gadījumos var nākties par tiesībām cīnīties tiesā.

2022.gada janvārī Saeima pieņēma Sociālās palīdzības likumā, nodrošinot karavīriem, kas atgriezušies no starptautiskajām misijām, iespēju saņemt rehabilitācijas pakalpojumus kopā ar dzīvesbiedru. Pērn martā veiktas izmaiņas arī Pacientu tiesību likumā, nosakot, ka gadījumā, ja pacients nav spējīgs pieņemt lēmumus par savu ārstēšanu, pacients var noteikt savu dzīvesbiedru par prioritāro lēmumu pieņēmēju.

Tāpat pozitīvi vērtējams veiktais darbs ar darba devējiem dažādības jautājumos. Kopā ar “KMPG Latvijā” veikts unikāls pētījums pasaules mērogā “Neiecietības patiesā cena”, norādot, ka Latvijas tautsaimniecība katru gadu neiecietīgas attieksmes dēļ zaudē no 278 miljoniem līdz 656 miljoniem eiro gadā, ko varētu, iespējams, novirzīt, piemēram, veselības aprūpes, labklājības jautājumu risināšanai vai valsts drošības stiprināšanai.