Šis koka daikts varētu būt 2000 gadu sens dildo (1)

Vindolandas cietokšņa drupas atrodas netālu no Adriāna vaļņa Lielbritānijā, kas reiz bija Senās Romas impērijas robeža. Šajā ģeopolitiski reiz saspringtajā teritorijā romieši reiz cīnījās ar barbariem no ziemeļiem, un cietoksnī daudzviet atrodami vīrieša dzimumlocekļa atainojumi, kas kalpoja kā aizsardzības simboli. Tie redzami teju visur – uz akmens sienām, lādēm un pat zirgu segliem.

Tomēr šajā rakstā parādītais koka dzimumloceklis, kas atrasts cietokšņa drupās, atšķiras no pārējiem simboliem. Tas izrakts tika jau 1992. gadā un sākotnēji tika uzskatīts par lāpīšanas rīku. Tiesa, tagad pētnieki uzskata, ka tas patiesībā varētu būt dildo.

Atšķirībā no tā gala, kas patiesi atgādina dzimumlocekļa galviņu, pārējais verķis ir gluds, kas liecina, ka reiz tā mērķis bija gar kaut ko berzēties. Pētnieki izvirzījuši trīs teorijas par to, kam varēja kalpot šis rīks.

160 milimetrus garo rīku varēja izmantot kā piestu, lai saberztu pārtiku vai dažādas zālītes. Tiesa, uz tā resnā gala nav atklātas kādu vielu pēdas, tāpēc šo hipotēzi ir grūti pierādīt.

Pastāv arī iespēja, ka tas ir kādas pazudušas skulptūras dzimumloceklis. Skulptūra stāvējusi ārpus cietokšņa, un cilvēki, garām ejot, varējuši paberzēt tās dzimumlocekli. Tas uz laimi. Tomēr arī šeit ir problēma. Pazīmes neliecina, ka tas būtu ilgu laiku pavadījis ārā – pakļauts lietum un vējam.

Visbeidzot pētnieki spriež, ka objekts izmantots seksuāliem mērķiem – kā dildo.

“Mēs zinām, ka senie romieši un grieķi izmantoja seksuālus priekšmetus. Šis objekts no Vindolandas varētu būt tāda priekšmeta piemērs,” teica arheologs Robs Kolinss.

Lai arī šis senais iespējamais dildo pēc savas formas ir vienkāršs darinājums, tomēr pētniekiem ir aizdomas, ka to radījis meistarīgs mākslinieks, kuram dzimumlocekļu tēma mākslā nav bijusi sveša. Tādā cietoksnī kā šis tāda veida prasmes varēja būt lielā cieņā.

Vecākais atrastais iespējamais dildo ir 28 tūkstošus gadu sens, tāpēc, gribam to vai ne, šie priekšmeti ir daļa no cilvēces vēstures.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Antiquity”.