Izvērtējot kriminālprocesā konstatētos faktus un ar tiem saistītos apstākļus, secināts, ka kompānijas konts Latvijā, kuram piemita čaulas veidojuma pazīmes, izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Kuģošanas līdzeklis iegādāts par noziedzīgas izcelsmes naudu, un turpmāk, šķietami likumīga darījuma aizsegā to pārdodot, finanšu līdzekļi tikuši integrēti Latvijas finanšu sistēmā, radot maldīgu priekšstatu par legālu pirkšanas-pārdošanas darījuma dabu.
Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde kriminālprocesā izdalīja krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu un lūdza Ekonomisko lietu tiesu atzīt Latvijā identificēto mantu par noziedzīgi iegūtu, konfiscēt to un ieskaitīt valsts budžetā. Šī gada 26.janvārī lūgums tika apmierināts - Ekonomisko lietu tiesa atzina, ka kriminālprocesā arestētie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.
Līdz šim Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētāji konfiscējuši divus nekustamos īpašumus un liela apjoma naudas līdzekļus, kas saistīti ar aprakstīto vērienīgo finanšu līdzekļu izkrāpšanu. Kriminālprocesā notikusi informācijas apmaiņa arī ar starptautiski zināmo investīciju fondu un finanšu līdzekļu pārvaldītāju "Hermitage Capital Management", kurā iepriekš strādāja jurists Sergejs Magņitskis, un kas pēc viņa nāves veltījusi lielus resursus, lai gūtu pierādījumus notikušajai krāpšanai un tai sekojošajai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai visā pasaulē.
Izmeklēšana Latvijas esošajā kriminālprocesā turpinās, meklējot arī citus saistītos noziedzīgi iegūtos līdzekļus.
Magņitska lieta ir ieguvusi starptautisku uzmanību pēc tam, kad Krievijā strādājošais jurists Sergejs Magņitskis atklāja koruptīva rakstura 230 miljonu dolāru izkrāpšanu no Krievijas valsts budžeta, kurā bija iesaistītas Krievijas amatpersonas un agrāk notiesāti noziedznieki.
Pats Magņitskis no Krievijas tiesībsargājošo iestāžu puses vēlāk tika apsūdzēts par nodokļu nemaksāšanu un mira, atrodoties pirmstiesas apcietinājumā.