Valdība atbalsta "Rail Baltica" starpministriju komitejas izveidi

Komitejas mērķis būs sekmēt "Rail Baltica" projekta starpministriju jautājumu koordinētu risināšanu.

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norāda, ka komiteja tiks veidota, jo projekta īstenošana skar vairāku citu ministriju un iestāžu kompetences.

"Visām iesaistītajām pusēm ir skaidri jāapzinās, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija ir mūsu paaudzes lielākais infrastruktūras projekts Baltijā un tā ir mūsu kopēja atbildība gan pret nākamajām paaudzēm, gan valsts drošību kopumā," pauž Vitenbergs.

Prese konferencē pēc valdības sēdes Vitenbergs stāstīja, ka starpministriju komiteja sāks darbu jau tuvākajās nedēļās. To vadīs Vitenbergs. Ministrs skaidroja, ka starp komitejas risināmajiem jautājumiem varētu būt zemju atsavināšanas jautājumi, finanšu resursu pieejamības nodrošināšana un citi.

Starpministriju komitejas priekšlikums paredz divu līmeņu padomes izveidi, kas sastāvēs no projekta padomes un darba grupas. Projekta padomes veicamie uzdevumi būs starpnozaru jautājumi, nepieciešamo normatīvo aktu izmaiņas, kā arī nacionālās pozīcijas izstrāde ar "Rail Baltica" projektu saistītos jautājumos, kas risināmi starpnozaru, starpvaldību vai Eiropas Komisijas līmenī.

Jautāts, vai starpministriju komitejas izveide ļaus risināt lielākos "Rail Baltica" projekta sarežģījumus, kas ir starpvalstu līmenī, Vitenbergs sacīja, ka katrai valstij nacionālā līmenī jādara viss iespējamais, lai projekts virzītos uz priekšu.

Savukārt starpvaldību līmenī jautājumi tiek risināti, tiekoties trīs Baltijas valstu ministriem, bet, lai projekts virzītos uz priekšu, tiek iesaistīts arī Polijas satiksmes ministrs.

Starpministriju komiteju veidos SM, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas politiskā vadība.

Tāpat paredzēts izveidot darba grupu projekta padomes lēmumu sagatavošanai un uzdevumu izpildes koordinācijai. Darba grupā tiks iekļauti dažādu institūciju pārstāvji atkarībā no izskatāmā jautājuma satura, tajā skaitā paredzama VAS "Latvijas valsts meži", VSIA "Latvijas Valsts ceļi", saistīto pašvaldību un Latvijas Pašvaldību savienības iesaiste.

SM norāda, ka "Rail Baltica" projekta progress atsevišķās jomās nav pietiekams, un Latvijā ir novērojama projekta ieviešanas kavēšanās.

Lai atgūtu iekavēto, esot svarīgi pabeigt pamattrases būvprojektēšanu, uzlabot esošo "Rail Baltica" finansēšanas modeli un veikt tiesiskā ietvara grozījumus, kas nepieciešami lielu līnijveida objektu izbūvei.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.