Kāpēc uz Marsa joprojām nav atrastas dzīvības pēdas? Iemesls varētu būt ļoti vienkāršs

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”, pētnieki veikuši eksperimentus pasaulē senākajā tuksnesī un parādījuši, ka ar tagadējām tehnoloģijām ne vienmēr var pamanīt mikroskopisku dzīvības formu pēdas. Ja reiz mēs to nevaram izdarīt uz Zemes, tad kur nu vēl uz Marsa.

Pētījumā spriests par to, ka bez tehnoloģiju attīstīšanas, kas palīdzētu identificēt sen mirušas dzīvības pazīmes, Marss varētu no mūsu rokām, tā sakot, turpināt izsprukt. Mēs tomēr meklējam dzīvību, kas, iespējams, eksistējusi pirms miljardiem gadu, kad vide uz Marsa bija siltāka un mitrāka.

Pētījums tika veikts Atakamas tuksnesī Čīlē, kur valda līdzīgi apstākļi kā uz Marsa. Arī ģeoloģiski šis reģions ir līdzīgs Sarkanās planētas ielejām, tāpēc astrobiologi tur bieži veic eksperimentus.

Kad pētnieki pārbaudīja tuksneša mineraloģiju ar labākajiem zinātniskajiem instrumentiem, atklājās ka liela daļa ģenētisko sekvenču netiek atpazītas. Tas liecina par to, ka Marsa zondes, visticamāk, vienkārši brauc garām pierādījumiem par dzīvības eksistenci uz Marsa.

Pagājušajā gadā Marsa zonde “Perseverance” atklāja potenciāli organiskas matērijas pēdas, bet vēl pirms tam tādas atklāja arī zonde “Curiosity”. Tiesa, organiska matērija nav drošs dzīvības pierādījums, jo nav īsti skaidrs, vai šo molekulu izcelsme ir bioloģiska.

NASA jau gadiem plāno iegūt Marsa iežu paraugus, lai tos varētu sīki izpētīt, tomēr tas ir vieglāk pasakāms nekā izdarāms. Tiesa, kādā brīdī 2030. vai 2040. gados tas varētu tapt izdarīts.