Septiņi veidi, kā ikviens cilvēks var iesaistīties modes aprites ekonomikā

Aprites ekonomikas principi jau pašlaik ir sākuši pārveidot apģērbu ražošanas nozari. Arvien vairāk produkti tiek veidoti tā, lai tos var izmantot ilgāku laiku un tie ātri nezaudētu savu vērtību. Galu galā – pārvērtības ir ļoti svarīgas visai modes nozarei.

Kopumā apģērbu un modes industrija rada 10% no kaitīgajiem izmešiem visā pasaulē, tāpēc šai nozarei tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Uz modes nozares uzņēmumiem tiek izdarīts arvien lielāks spiediens, tāpēc šī nozare kļūst arvien pielāgotāka aprites ekonomikai.

Arī zīmoli paši rada dažādas iniciatīvas un aicina iesaistīties arī patērētājus dažādos pasākumos ar mērķi veicināt videi draudzīgāku aprites ekonomikas modeli. Tieši tādēļ jārunā par septiņiem veidiem, kā ikviens var veicināt apģērbu apriti un ilgtspēju.

1. Modes aprites modelis

Aprites ekonomika modes nozarē nav gluži tas solis, ko modes zīmoliem ir tik vienkārši īstenot. Tas ir ilgtermiņa projekts, kurā nepieciešama arī patērētāju uzticība konkrētajam zīmolam. Uzņēmumiem, kas vēlas kļūt ilgtspējīgāki, nepieciešamas investīcijas izturīgāku apģērbu ražošanai, kā arī jaunu materiālu izstrādāšanai, kas varētu radīt pozitīvāku ietekmi uz vidi un sabiedrību.

2. Pārstrāde

Apģērbu pārstrāde ir kļuvusi ļoti populāra dažādu zīmolu un patērētāju vidū, kas ļauj nolietotajiem apģērbiem dot jaunu dzīvi. Pārstrāde paredz to, ka esošs apģērbs tiek pārstrādāts, radot kaut ko pilnīgi jaunu – vai tas būtu cita veida apģērbs, vai vienkārši kāds interesants dizaina elements.

Daudzi zīmoli jau pašlaik koncentrējas uz to, lai viņu darinātos apģērbus varētu pārstrādāt. Taču arī patērētāji, izmantojot radošo domāšanu, var gūt zināmu labumu no apģērbu pārstrādes.

Populāri pārstrādes piemēri ir vecu džinsu bikšu pārveidošana par stilīgiem šortiem un pat somām. Veci T krekli pārtop par iepirkumu maisiņiem (kas var aizstāt plastmasas maisiņus, ko izmantot vienu divas reizes), tāpat arī citi modes priekšmeti var iegūt jaunu dzīvi un funkcionalitāti.

Šāds solis ļauj ne tikai samazināt atkritumus, bet arī dod iespēju patērētājiem, dizaineriem un zīmoliem radoši atrast jaunus veidus, kā izmantot un radīt jaunus apģērbus.

3. “Vintage” un “Second hand” veikali

Šāda veida veikali tautā tiek saukti par vienkārši “humpalām”. Tas ir nopietns apģērbu ekonomikas novirziens, jo šādi zīmoli un patērētāji var mazināt atkritumus.

Lietotu apģērbu veikali ir ļoti efektīvs piemērs aprites ekonomikai – tas par ļoti pieejamu cenu ļauj iegūt dažādu slavenu zīmolu apģērbus, kas nereti ir lietoti vien dažas reizes. Arī apģērbus, kas faktiski ir pieejami kā vienkāršas “lupatas”, var pārstrādāt un radīt ko pilnīgi jaunu.

Vēl viens veids, kā cilvēki var iesaistīties aprites ekonomikā, vienkārši pērkot lietotus apģērbus, ir mazināt oglekļa izmešus, kas nepieciešami jauna apģērba ražošanā. Tāpat nevajadzīgās drēbes ir iespējams nodot labdarībai.

4. Tālākpārdošana

Pēdējo gadu laikā apģērbu tālākpārdošana ir burtiski “eksplodējusi” - patērētāji un zīmoli meklē iespējas, kā kļūt arvien ilgtspējīgākiem. Pēdējo piecu gadu laikā apģērbu tālākpārdošanas joma ir augusi vairāk nekā 20 reizes, ļaujot sev nevajadzīgos apģērbus pārdot internetā.

Tāpat kā ar lietotajiem apģērbiem un pārstrādi, arī šajā gadījumā nevajadzīgais apģērba gabals iegūst jaunu dzīvi, nevis tiek izmests mēslainē. Turklāt tas ļauj arī nopelnīt un turpināt apģērbam saglabāt savu vērtību.

Aprēķināts, ka globāli 2020. gadā atkritumos nonāca ap 90 miljoniem tonnu apģērba. Tālākpārdošana ir viens no veidiem, kā šo rādītāju samazināt, kā arī – samazināt nepieciešamību ražot arvien jaunu apģērbu.

5. Atkārtota ražošana

Tā, šķiet, ir visuzticamākā metode, par kādu tiek runāts ilgtspējas kontekstā. Atkārtota ražošana paver iespējas no jau esošiem materiāliem ražot ko pilnīgi jaunu, nolietotajam apģērbam kļūstot par izejmateriālu. Galu galā tas var atrisināt daudzas problēmas, ar ko saskaras apģērbu ražotāji, piemēram, pārstrādāt apģērbus un pārvērst tos, piemēram, par iepakojumiem.

Ņemot vērā, ka 95% no mēslainē esošajiem apģērbiem un tekstila izstrādājumiem varētu būt pārstrādājami, ir kritiski svarīgi, lai mainās arī cilvēku paradumi, nododot nolietotos apģērbus tam īpaši paredzētos konteineros, kas Latvijā arī kļūst arvien vairāk.

6. Apģērbu izīrēšana

Vēl viens formāts, kas gūst arvien lielāku atzinību pēdējos gados, ir apģērba izīrēšana. Nereti ir tā, ka tuvojas kāds pasākums un ir nepieciešams skaisti saģērbties. Tāpēc nereti dāmas nopērk skaistu kleitu, kungi smalku uzvalku, kas pēc tam karājas skapī un gaida kodes, kuras gadu laikā vienkārši saēdīs šīs skaistās drēbes. Lai no šādas situācijas izvairītos, pasaulē populārāks kļūst apģērba izīrēšanas pakalpojums, kas ļauj patērētājam uz laiku tikt pie skaista apģērba.

Šis solis efektīvi samazina atkritumu apjomu (jo nebūs jāmet ārā kožu saēstais apģērbs), kā arī samazina vietu skapī, jo nav jāglabā apģērbs kurš netiek lietots. Tas arī ir vienkāršs veids, kā patērētājus iesaistīt aprites ekonomikā.

7. Atpirkums

Modes industrijā arvien populārāka kļūst atpirkuma shēma. Tas paredz, ka patērētājs veikalā iegādājas jaunu preci, valkā to, un, kad tā nav vajadzīga, aiznes atpakaļ veikalam, kurš dod atlaides jaunu preču iegādei. Tikmēr atpirktā prece tiek salabota, pārdota tālāk kā lietots apģērbs vai arī vienkārši izmantota kā izejmateriāls jaunām precēm, paildzinot izstrādājuma dzīves ciklu.

Tādi zīmoli kā “Patagonia”, H&M, “The North Face” un A.P.C ir vien daži piemēri, kas globāli cenšas izstrādāt veiksmīgas atpirkuma shēmas, kas ļauj šiem uzņēmumiem kļūt videi draudzīgākiem, kā arī palielināt patērētāju pārliecību un lojalitāti.

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda materiālu atbalstu