Bruņojuma kontrole kādu laiku tikusi uzskatīta par vienu no pēdējiem konstruktīvas sadarbības piemēriem starp ASV un Krieviju. Taču otrdien Putins savā uzrunā Krievijas Federālajai sapulcei paziņoja, ka Krievija aptur savu dalību pēdējā kodolbruņojuma kontroles nolīgumā, ko abas valstis vēl 2021. gadā bija pagarinājušas uz pieciem gadiem, – Jaunajā START jeb Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumā.

Putins savu lēmumu pamatoja ar to, ka ASV neatstāj tai izvēli – tā kā NATO vēloties panākt Krievijas sakāvi, tad esot absurdi, ka amerikāņi nāktu un “bāztu degunu” Krievijas kodolieroču centros. Turklāt viņš apgalvoja, ka ASV esot tieši iesaistīta Ukrainas mēģinājumos ar droniem uzbrukt Krievijas stratēģiskās aviācijas bāzei.

Acīmredzams, ka Putins atkal un atkal izmanto kodolieroču kārti, lai atgādinātu par Krievijas spēku un varenību, kaut gan realitātē vienīgajā aktīvajā militārajā konfliktā, kur nepārprotami tiek ieguldīti milzu resursi, nebūt nesokas labi.

Daudzi drošības politikas komentētāji un arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs steidzās norādīt, ka šis Krievijas prezidenta lēmums ir jaunākā liecība tam, ka formālās bruņojuma kontroles ērai varētu būt pienākušas beigas. Taču vai tas nozīmē, ka gaidāma atgriešanās pie bruņojuma sacensības starp divām lielākajām kodolvalstīm pasaulē?