/nginx/o/2023/02/23/15157314t1h574c.jpg)
Mājas ir vieta, kur lielākā daļa no mums vēlas pavadīt laiku, lai atpūstos un relaksētos. Tomēr saskaņā ar jaunāko globālo IKEA pētījumu ‘’Dzīve mājās’’ trīs no četriem Latvijas iedzīvotājiem mājās regulāri izjūt neapmierinātību. Katram sestajam iedzīvotājam neapmierinātību izraisa mājoklī valdošā netīrība vai nekārtība, kā arī mājas darbu veikšana. Mājokļa organizēšanas konsultante Dana Gulbe dalās padomos, kā atvieglot ikdienas darbus un mazāk laika veltīt mājas uzkopšanai.
Pēc D. Gulbes teiktā, nereti neapmierinātību izraisa priekšmeti, kas mums nepatīk vai izraisa negatīvas emocijas. Mājas uzkopšana kļūs daudz patīkamāka, ja izvēlēsimies aksesuārus, piemēram, lupatiņas un birstes, kas mums šķiet vizuāli un funkcionāli pievilcīgi.
Tas pats attiecas uz drēbēm – ja mums patīk garderobē esošās lietas, būs vieglāk salocīt drēbes un pēc valkāšanas vai žāvēšanas uzreiz tās novietot skapī, nevis kraut vienkārši kaudzē.
«Pirmā lieta, kas mums jādara, lai rūpes par savu māju padarītu patīkamākas, - ir jāatbrīvojas no visa, kas izraisa negatīvas emocijas.
Tas nozīmē arī pārvarēt bailes samazināt mums piederošo priekšmetu apjomu. Liela daļa cilvēku jūtas daudz labāk, ja to rīcībā ir mazāk lietu, bet tās visas ir tādas, kas noder un patīk, nekā vesela virkne lietu, kas netiek izmantotas,» stāsta mājokļa organizēšanas konsultante Dana Gulbe.
/nginx/o/2023/02/23/15157347t1ha523.jpg)
IKEA pētījums «Dzīve mājās» atklāj, ka attiecībā uz uzkopšanas darbiem
mājās joprojām valda samērā spēcīgi dzimumu stereotipi. 1 no 5 sievietēm Latvijā jūtas neapmierinātas, ka viņām ir jāveic mājas darbi, piemēram, jāmazgā veļa, jātīra, jāgatavo ēdiens. Šī iemesla dēļ neapmierinātību izjūt 1 no 7 vīriešiem.
Pēc mājokļa organizēšanas konsultantes domām, neapmierinātības iemesls dažkārt var būt nevis pašos mājas darbos, bet gan sajūtā, ka tie jāuzņemas un jādara vienai pusei. Tādēļ viņa mudina vairāk iesaistīt citus ģimenes locekļus mājokļa uzkopšanas procesā. Visi cilvēki rada nekārtību, un, ja mājsaimniecībā dzīvo un uzturas vairāki cilvēki kopā, visi var iemācīties uzturēt kārtību un palīdzēt mājas darbos, neatkarīgi no dzimuma.
D. Gulbe rosina mājsaimniecības darbos iesaistīt arī bērnus – mazi bērni labprāt atdarina vecāku rīcību, ja tiek dota iespēja. Ir vērts viņus iesaistīt jau no mazotnes – viņi var ielikt drēbes veļas mašīnā, uzklāt galdu, laistīt augus, salocīt drēbes utt.
«Šim nolūkam bērnam var iegādāties speciālu putekļu lupatiņu vai lejkannu, ko lieto tikai viņš. Jādomā arī par loģisku un ērtu priekšmetu izkārtojumu, piemēram, lai bērns varētu palīdzēt virtuvē, traukiem jāatrodas viņam sasniedzamā augstumā.
Neiesaku bērnam dāvināt dāvanas vai kā savādāk atalgot par ikdienas darbu veikšanu, jo tam ir jābūt daļai no katra ģimenes locekļa ikdienas, nevis kā papildu darbam, par kuru viņš saņem īpašu atzinību vai balvu.
/nginx/o/2023/02/23/15157348t1h9cfb.jpg)
Izņēmums ir pienākumi, kas parasti nav bērna uzdevums, piemēram, logu tīrīšana, sniega notīrīšana no piebraucamā ceļa vai lapu sagrābšana,» stāsta mājokļa organizēšanas konsultante.
Tomēr var gadīties, ka mājinieku izpratne par to, kas ir nekārtība, atšķiras – ar to saskaras piektdaļa ģimeņu Latvijā.
«Tas ir pilnīgi normāli, ka katram ģimenes loceklim ir atšķirīga uztvere
Publicitātes foto
par to, kas ir «nekārtība». Nevajadzētu censties mājiniekus pāraudzināt.
Būtu jāvienojas par darāmajām lietām un pārrunāt robežas jeb sarkanās līnijas, kuras nevajadzētu pārkāpt. Lai to izdarītu, katram ģimenes loceklim neatkarīgi no vecuma ir jābūt vietai mājās, kas pieder tikai viņam. Tā var būt atvilktne, plaukts, telpas daļa vai visa telpa, kurā tikai konkrētais cilvēks ievieš sev vēlamo un vajadzīgo kārtību. Jo mazāks bērns, jo mazākai ir jābūt viņam atvēlētajai teritorijai, lai tā ir aptverama un netraucētu citu mājinieku kārtību vai nepārkāptu to robežas,» skaidro D. Gulbe.
Kad katram ir sava teritorija, kurā citi neiejaucas un netraucē, ir daudz vieglāk vienoties par kārtību kopīgajās telpās.
Tam jānotiek atklātas sarunas ceļā, nevis pieņemot, ka ģimenes locekļi uzminēs, ko katrs no mums vēlas. Kārtībai koplietošanas telpās jābūt visiem saprotamai un pieņemamai.
«Daži noteikumu piemēri varētu būt šādi: maltītes ieturēšana notiek tikai tai paredzētā vietā – virtuvē vai ēdamistabā, tie ģimenes locekļi, kuri nepiedalījās vakariņu gatavošanā, pēc ēšanas novāc galdu, katram ir jāsaloka savas izmazgātās drēbes, apavi un virsdrēbes jānovieto tām paredzētajā vietā, nevis vienkārši uz krēsla vai grīdas,» precizē D. Gulbe.
Nav jēgas uzturēt kārtību, kura ir tikai šķietama. Tāpēc, pirms pārrunā darāmos darbus ar partneri vai ģimeni, izveido vispiemērotāko darbu sistēmu.
«Pirmkārt, ir jāatbrīvojas no nevajadzīgiem priekšmetiem vai dublikātiem, kas netiek izmantoti vai nepatīk. Otrkārt, visas lietas, apģērbi un citi sadzīves priekšmeti loģiski un sistemātiski jāsagrupē un jānovieto tiem paredzētajā vietā. Lielisks risinājums ir kastes, kas palīdz ietaupīt vietu, ļauj viegli visu atrast un uzturēt kārtību. Kad tas ir izdarīts, var pārdomāt ikdienā, nedēļā un mēneša griezumā veicamos darbus.
Patiesībā, kad ir ieviesta noteikta rutīna, tās uzturēšana bieži ir tik ērta un ātra, ka nav nepieciešams īpašs tīrīšanas plāns.
Tomēr dažkārt plāns ir uzskatāms atgādinājums, kas var palīdzēt,» stāsta D. Gulbe.
Lielākā daļa ikdienas darbu tiks paveikti katru vakaru. Tāpēc ir svarīgi neaizmirst un pievērst uzmanību ikdienā iztīrīt virtuvi, tajā skaitā ielikt traukus mazgājamajā mašīnā un ieslēgt to, noslaucīt virsmas, ko esam izmantojuši, gatavojot vakariņas vai ēdot, nolikt produktus atpakaļ ledusskapī vai skapjos. Pievērs uzmanību arī citām telpām un lietām, kuras mēdz izmantot vakaros, – iztīri vannas istabas izlietni, ieliec drēbes skapī vai veļas grozā, pārliecinies, ka viesistaba vai atpūtas zona un tajā esošie priekšmeti – dīvāna spilveni, sega, grāmatas – ir sakārtoti.
Katru nedēļu ieplāno paveikt laikietilpīgākus darbus, piemēram, aplaistīt augus, noslaucīt putekļus no mēbelēm, tostarp palodzēm un plauktiem, izsūkt un izmazgāt grīdas.
Neaizmirsti pārbaudīt ledusskapja saturu – pārskati pārtikas krājumus un produktu derīguma termiņus, iztīri ledusskapja plauktus. Bet katru mēnesi – pievērs uzmanību kādam konkrētam plauktam vai atvilktnei, kas jāsakārto vai jāpārkārto, un pārskati mantas, ko vairs neizmanto.
Vairāk ideju un speciālistu ieteikumus labākai dzīvei mājās meklē šeit.
Raksts tapis sadarbībā ar IKEA.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
