/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2023/02/23/15158321t1he6e5.jpg)
Krievijas diktators Vladimirs Putins jau esot atteicies no idejas izmantot kodolieročus Ukrainā, vēsta Lielbritānijas laikraksts “The Financial Times”, atsaucoties uz diviem Kremlim tuviem avotiem.
Putins jau esot atteicies no iespējamā kodoltrieciena pa Ukrainu (9)
24.februārī aprit gads, kopš Krievija sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā. Saistībā ar šo gadadienu “The Financial Times” publiskojis apjomīgu rakstu par to, kā Putins sāka karu Ukrainā un kā viņš plāno to turpināt.
Attiecībā uz iespējamo kodolieroču lietošanu Putins esot secinājis, ka ierobežots kodoltrieciens Ukrainā Krievijai nekādu labumu nedošot.
“Viņam nav iemeslu spiest pogu. Pieņemsim, viņš uzspridzinās taktisko kodolbumbu Zaporižjā. Viss apstarots, tur tāpat nevar ieiet un jebkurā gadījumā Krievija to tagad jau uzskata par savu teritoriju. Kāda tam jēga?” laikrakstam pavēstīja kāda bijusī Krievijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Avoti arī atklājuši citas detaļas par kara sākumu.
Viena no pirmajām civilajām amatpersonām, ko Putins esot informējis par kara sākšanu, bija Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Lavrovam par iebrukuma sākšanu esot paziņots naktī uz 24.februāri – vien dažas stundas pirms krievu karaspēks šķērsoja Ukrainas robežu.
Savukārt pēc Ukrainas sagrābšanas par tās Kremlim pilnīgi lojālo vadoni Putins bija iecerējis iecelt prokrievisko ukraiņu politiķi Viktoru Medvedčuku.
Tieši viņš kopā ar Krievijas specdienestiem iepriekš iedrošināja diktatoru Putinu, ka ukraiņi krievu tankus sagaidīšot ar ziediem.
Kad Putins sapratis, ka ukraiņi pretosies, viņš sācis apzināties šī kara reālo cenu viņam pašam un Krievijai. Tomēr viņš joprojām nav gatavs šo karu izbeigt.
Kā apstiprina informācijas avoti, pirms kara Putins cerēja uz strauju uzvaru, savukārt tagad viņš ir noskaņojies uz ilgstošu konfliktu.
Viņš cer uz to, ka Krievija būs spējīga karot ilgāk, nekā Rietumi būs gatavi palīdzēt Ukrainai.
Piektdien aprit gads, kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Saskaņā ar Putina plāniem šim karam vajadzēja noslēgties ar Krievijas triumfu apmēram trīs dienu laikā, tomēr tagad – gadu vēlāk – Krievijas sakāve ir teju nenovēršama. Ukraina šī gada laikā pārsteidza okupantus un visu pasauli, veiksmīgi pretojoties agresijai, ko izrādīja valsts, kuru pasaulē iepriekš bija ierasts uzskatīt par militāru superlielvaru.
Krievijas iecerētais “blickrīgs” tagad ir izvērties gandrīz bezgalīgās sankcijās, teju pilnīgā valsts izolācijā un arvien pieaugošās militārās palīdzības piegādēs Ukrainai, kas to soli pa solim tuvina uzvarai.
Ir pilnīgi skaidrs, ka viņš nekad publiski neatzīs, ka viņš kļūdījies vai izgāzies. Tas nozīmē, ka viņš, visticamāk, gatavojas karu turpināt līdz pat beigām. Iespējams, līdz sava režīma vai līdz savām beigām.