Baltijas valstis un Polija sola atbalstīt Ukrainu, cik ilgi vien nepieciešams

Raksta foto
Foto: EPA/Scanpix

Baltijas valstis un Polija ir apņēmušās arī turpmāk sniegt politisku, ekonomisku, militāru un humānu atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, uzsvērts kopīgajā četru valstu parlamenta priekšsēdētāju paziņojumā.

"Tirānija un terors ir jāizbeidz. Mieram un brīvībai ir jāuzvar. Ukrainas uzvara ir vienīgais ceļš uz miera atjaunošanu Eiropā. Mēs stāvam kopā ar Ukrainu," par paziņojumā, kas izplatīts apritot gadam kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā, informē Saeimas Preses dienestā.

Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna (AS), Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Jiri Ratasa, Lietuvas parlamenta priekšsēdētājas Viktorijas Čmilītes-Nilsenas un Polijas Seima apakšpalātas priekšsēdētājas Elžbetas Vitekas parakstītajā paziņojumā atkārtoti apliecināts nelokāms atbalsts un apņēmība nodrošināt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās.

Krievijas izvērstais agresijas karš pret Ukrainu ir radījis milzīgas ciešanas Ukrainas iedzīvotājiem un skāris miljoniem cilvēku visā pasaulē. Tas ir iedragājis drošību un stabilitāti Eiropā un visā pasaulē un ir uzskatāms par nopietnu uzbrukumu noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai, teikts paziņojumā.

Baltijas valstu un Polijas parlamentu priekšsēdētāji apliecina pilnīgu solidaritāti ar Ukrainas tautu un apbrīno tās drosmi un apņēmību aizstāvēt Ukrainas brīvību un suverenitāti.

"Mēs godinām visus tos, kas ir upurējuši savu dzīvību par Ukrainas neatkarību, un izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenēm, kuras zaudējušas savus tuviniekus Krievijas īstenotajā agresijas karā pret Ukrainu," teikts kopīgi sagatavotajā dokumentā.

Paziņojumā uzsvērts, ka kopīgi ar citiem partneriem tiks turpināsim atbalstīt Ukrainas un tās infrastruktūras atveseļošanu un atjaunošanu. "Mūs ar Ukrainu vieno kopīgas vērtības - demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana. Ukraiņi maksā visaugstāko cenu par mūsu kopīgo vērtību un Eiropas drošības aizsardzību. Ukrainas vieta ir eiroatlantiskajā brīvo un demokrātisko valstu saimē. Mēs esam apņēmušies arī turpmāk atbalstīt Ukrainas centienus kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti," pauž parlamentu priekšsēdētāji.

Paziņojumā stingri nosodīta Krievijas izvērstā agresija pret Ukrainu. "Mēs stingri noraidām un nekad neatzīsim Ukrainas teritoriju - Krimas, Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas - aneksiju," uzsver Baltijas valstu un Polijas parlamenta priekšsēdētāji.

Tāpat paziņojumā atkārtota prasība nekavējoties pārtraukt Krievijas karadarbību pret Ukrainu, visus uzbrukumus, kas vērsti pret civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru, un pilnībā, nekavējoties un bez nosacījumiem izvest visus Krievijas spēkus un militāro aprīkojumu no Ukrainas teritorijas tās starptautiski atzītajās robežās. Paziņojumā pausts aicinājums Baltkrievijas un Irānas iestādēm pārtraukt atbalsta sniegšanu Krievijai karā pret Ukrainu, kā arī citām valstīm izbeigt jebkādas darbības, kas veicina Krievijas agresiju.

Parlamentu priekšsēdētāji uzsver, ka, turpmāk vēl vairāk pastiprinot un paplašinot pret Krieviju noteiktos ierobežojumus un Krievijas starptautisko izolāciju visos iespējamos formātos un jomās un tādējādi palielinot Krievijas agresijas izmaksas, mūsu valstis turpinās palielināt kolektīvo spiedienu uz Krieviju, lai tā izbeigtu šo karu un izvestu savus spēkus no Ukrainas. Vienlaikus pausts nosodījums centieniem atkal ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties starptautiskās sacensībās.

Paziņojumā atzīmēts, ka Krievija, visi vainīgie un līdzvainīgie ir jāsauc pie atbildības par agresijas noziegumu, par kara noziegumiem, genocīdu un noziegumiem pret cilvēci, kā arī pausts aicinājums steidzami izveidot īpašu starptautisku tribunālu.

Pagājušā gada 24.februāra agrā rītā Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu