Igors atslēdz durvis un skrien pāri zālei atslēgt signalizāciju. Tad atzīst, ka tas viss ir tikai dekoratīvi, jo viņa picērija nav pieslēgta apsardzes tīklam. Marodierisms Hersonā tagad ir iegrožots, pilsētā daudz policistu. Pilnīgi citādi bija pagājušā marta pirmajās dienās, uzreiz pēc okupācijas sākuma.

Ukraiņu policijas pilsētā vairs nebija, bet ienākušos krievus pilsētnieku drošība neuztrauca; pilsētā sākās masveida marodierisms. Tika uzlauzti un apzagti veikali, no bankām izzagti veseli bankomāti, no pamestajām mājām, benzīntankiem, birojiem iznests pilnīgi viss, radiatorus ieskaitot.

Līdz ar okupācijas sākumu ielās krietni samazinājās automašīnu skaits, toties palielinājās satiksmes negadījumu skaits. Viena no daudzajām okupācijas blaknēm. Krievi neievēroja satiksmes noteikumus, arī vietējie izlaidās, sāka braukt reibumā. Ceļu policija Hersonā vairs neeksistēja.

Par komandantstundas neievērošanu cilvēki tika piekauti visi bez izņēmuma, sievietes tai skaitā. Vēl sliktākā gadījumā varēja aizturēt uz vairākām dienām.

Pamazām tika atslēgti ukraiņu sakari tīkli, pieejami bija tikai Krievijas operatori. Tiem, kas pieslēdzās, pazuda iespējas piekļūt Ukrainas ziņām, Youtube, pat tiešsaistes grāmatvedības programmas bija bloķētas. Sākās informācijas vakuums. Tie, kas vēlējās un prata, datoros, telefonos uzstādīja VPN, lai piekļūtu ārpasaules informācijai.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X