Neredzīgo biedrība: Mēs nevaram celt mājas un dāvināt tās jebkuram cilvēkam (1)

Juglas ciemata ēkas apsaimnieko SIA "Strazdumuiža", kuras vienīgais īpašnieks ir Latvijas Neredzīgo biedrība. Pagājušajā gadā uzņēmuma vadībā nācis Ivo Liepiņš, kura vadībā apsaimniekotājs sācis uzstāt uz jaunu īres līgumu slēgšanu.

Kā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga", pagājušā gada maijā iedzīvotāji brīdināti desmit dienu laikā parakstīt īres līguma grozījumus, pretējā gadījumā piedraudot vērsties tiesā. Daudzi iedzīvotāji iebilduši, jo piedāvātais īres līguma termiņš bijis tikai desmit gadi, jaunās īres maksas - neredzīgajiem 1 eiro kvadrātmetrā, redzīgajiem 2 eiro - esot pārāk lielas, turklāt līgumā iekļautā atruna, ka "Strazdumuiža" katru gadu īres maksu var pārskatīt.

Neapmierināto esot bijis daudz, bet bailēs, ka var pazaudēt iespēju dzīvot savā līdzšinējā mājvietā vai tiesāties, lielākā daļa jaunos līgumu pielikumus parakstīja. Kāda iedzīvotāja informējusi, ka nesen līgumu parakstījusi arī viņa, jo "Strazdumuiža" viņu iesūdzējusi tiesā, draudot, ka 2 eiro vietā viņai liks maksāt 5 eiro un līgums būs spēkā tikai trīs, nevis desmit gadus.

Arī Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs dzīvo šajā ciematā, un atzīst, ka cenas paaugstinās, taču tās varēja kļūt augstākas arī iepriekš. Biezais norādīja, ka līdz ar cenu paaugstināšanos valstī cēlās arī pakalpojumu cenas, un šajā gadījumā ir arī jāsaprot, ka īpašumu uzturēšana par minimāliem līdzekļiem ir sarežģīta, jo mājas noveco.

Vienlaikus viņš informēja, ka īres maksā jau ir iekļauta apsaimniekošanas maksa, tā nav izdalīta atsevišķi.

"Manuprāt, šis skandāls, kas tika pacelts, nav līdz galam izpētīts. Redzes invalīdiem ir 1 eiro par kvadrātmetru, bet apsaimniekošanas cena, kas iekļauta šajā cenā ir 1,05 eiro. Tas nozīmē, ka apsaimniekotājs jau cieš mīnusus uz katru kvadrātmetru. Apsaimniekošanas maksa nav izdalīta atsevišķi, un šobrīd šie cilvēki par to visbiežāk maksā 95 centus, kas attiecīgi veido iekrājumu budžetu, par kuru varētu atjaunot kādu māju. Tā nav liela nauda," skaidroja valdes priekšsēdētājs.

Šobrīd ciematā ir varbūt nedaudz zem 30% redzes invalīdu, bet pārējie ir cilvēki, kuriem nav nekādas saistības ar Neredzīgo biedrību, piemēram, viņi nav agrāk, padomju laikos, strādājuši neredzīgo uzņēmumos. Biezais skaidroja, ka tie cilvēki, kas pacēla šo jautājumu, karojot pret kaut kādu vēsturisko taisnīgumu, pat nav redzes invalīdi. Viņa vērtējumā, tas rada tādu kā agresīvu mājokļu izspiešanas mēģinājumu.

"Man dzīvē neviens dzīvokli nav dāvinājis. Līdz šim brīdim cilvēkiem nebija nekādu pretenziju, ka tas ir īres līgums, bet līdz ko cēlās cenas pakalpojumiem, tad parādījās. Mēs esam sabiedriskā labuma organizācija, un mēs nevaram celt mājas un dāvināt tās jebkuram cilvēkam. Tā nebūtu mūsu funkcija," uzsvēra Biezais.

Viņš minēja, ka biedrība plāno rakstīt vēstuli, vēršot uzmanību uz "Nekā personīga" sižetā izskanējušo nepatieso informāciju, jo tā ne tikai ceļot biedrībai neslavu, bet arī rada neskaidrību par situāciju. Kā piemēru viņš minēja juristes Egitas Rolavas teikto, kas minējusi, ka 2008.gadā Neredzīgo biedrība Zemesgrāmatas tiesnesim uzrādījusi dokumentus, kas neapliecinot, ka biedrībai būtu tiesības pretendēt uz šīm ēkām, jo vēsturiski padomju gados biedrība bijusi tikai to lietotāja.

"Vēsturiski tiešām 26 kvadrāthektāri 20.gadsimta sākumā bija dāvināti biedrībai, bet tagad tā ir valsts zeme. Šīs mājas atrodas uz valsts zemes. Juriste stāstīja, ka 2008.gadā bez nekādiem iemesliem šie īpašumi reģistrēti zemes grāmatā. Bet, kā bez kaut kādiem pamatotiem iemesliem tos var reģistrēt zemes grāmatā? Tas nav iespējams - tur taču zemes grāmatā ir nosacījumi," sacīja Biezais.

Biezais arī ir neizpratnē, kāpēc ciematā dzīvojošajiem būtu jāveido citādāki apstākļi nekā visiem pārējiem, kas nedzīvo tajā, kā arī nav skaidrs, "kādā veidā viņu tiesības tiek ierobežotas - vai tādēļ, ka viņiem neviens nedāvina dzīvokli?".