Kas vulkānam vēderā: snaudošie un aktīvie milži Eiropā un pasaulē

Nesenais piemērs ir Kumbre Vjeha vulkāna izvirdums Kanāriju arhipelāga salā Palmā, kas ilga 85 dienas – no 2021. gada 19. septembra līdz 25. decembrim. Iepriekš šis vulkāns bija klusējis 50 gadus.

Par laimi, teju trīs mēnešus ilgušais nesenākais izvirdums, kas notika pirms diviem gadiem, neprasīja cilvēku dzīvības. Pēc tā sākuma tika evakuēti aptuveni septiņi tūkstoši vietējo iedzīvotāju un 500 tūristi. Bija iznīcinātas vairāk nekā 3000 ēkas, lava bija noklājusi zemi 1000 hektāru lielā platībā. Lēšams, ka nodarītie materiālie zaudējumi mērāmi teju miljarda eiro apmērā.

Raidījumā “Kanāriju salas: dzimušas ugunī”, kura pirmizrāde būs skatāma 28. februārī plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”, skatītājiem būs iespēja apbrīnot pārsteidzošo dabas spēku. Ekskluzīvos augstas izšķirtspējas kadros būs redzamas arī pārmaiņas, ko izraisījis Kumbre Vjeha vulkāna izvirdums.

Kas padara vulkānu aktīvu

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs un vadošais pētnieks Dr. geol. Jānis Karušs skaidro, ka par aktīviem vulkāniem sauc tādus, no kuriem izdalās, piemēram, lava vai gāzu mākoņi, proti, tajos notiek kāda darbība. Tie var būt periodiski aktīvi – reizi mēnesī vai desmitgadē. Neaktīvi vulkāni savukārt ir tādi, no kuriem nekas neizdalās un, visdrīzāk, arī neizdalīsies.

“Šobrīd ir skaidrs, ka daudzās vietās, kur kādreiz ir bijuši vulkāni, izvirdumi nekad vairs nenotiks. Piemērs tam ir daudzās salas Klusajā okeānā, arī dažas no Havaju salām, kas ir tālu no augšupejošās mantijas plūsmas. Tur arī vulkāniska aktivitāte visdrīzāk vairs netiks novērota,” stāsta Dr. geol. Jānis Karušs.

Jāpiebilst, ka 2022. gada nogalē Havaju salās pasaulē pirmoreiz 40 gadu laikā notika pasaules lielākā aktīvā vulkāna - Maunaloa izvirdums. Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Ģeoloģijas dienesta datiem Maunaloa kopš 1843. gada ir izvirdis 33 reizes. Iepriekšējais izvirdums reģistrēts 1984. gadā, taču tas neapturēja cilvēkus, kas vēlējās apmesties šajā apvidū. Kopš 80. gadiem iedzīvotāju skaits ir teju dubultojies, un šobrīd vulkāna tuvumā dzīvo ap 200 000 cilvēku.

“Cilvēkam nav paredzēts dzīvot vietās, kur ir plātņu robežas. Bet tie, kas dzīvo tādos reģionos daudzās paaudzēs, rēķinās ar to, ka vulkāna izvirdums var notikt. Reizēm pats izvirdums nav tas bīstamākais, jo tā rezultātā izdalās indīgas gāzes, kas var uzkrāties zemākās vietās, un arī no tā ir jāuzmanās,” brīdina Karušs.

Slavenais Vezuvs joprojām aktīvs

Viens no pazīstamākajiem vulkāna izvirdumiem pasaules vēsturē notika Neapoles līča krastā mūsu ēras 79. gadā. Līdz tam šis vulkāns tika uzskatīts par apdzisušu, un kalna pakājē atradās neskaitāmas apdzīvotas vietas.

Vezuva izvirduma laikā tika pilnībā iznīcinātas pilsētas Pompeji, Herkulāna, Oplonta un Stabija. Pēc mūsdienu aplēsēm toreiz bojā gāja ap 20 000 – 25 000 cilvēku.

Nākamais, ļoti spēcīgs Vezuva izvirdums notika 1631. gadā, tas ilga divas nedēļas un prasīja apmēram 1500 upurus. Turpmāk Vezuva izvirdumi notika ar 10 līdz 30 gadu intervālu. 20. gadsimtā reģistrēti divi – 1906. un 1944. gadā.

Vezuvu patlaban uzskata par vienu no bīstamākajiem pasaulē, jo tā tuvumā dzīvo aptuveni trīs miljoni cilvēku. Tas ir vienīgais aktīvais vulkāns kontinentālajā Eiropā. Itālijas Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts mēra katru zemestrīci ap vulkāniem, analizē to izdalītās gāzes un novēro zemes deformāciju, kas ir pazemes aktivitātes indikatori.

Ir izstrādāts arī ārkārtas plāns, kurā izklāstīts, kā evakuēt Neapoles apgabala iedzīvotājus, ja pēc datiem secinātu, ka izvirduma tuvošanās ir nenovēršama. Tomēr, pēc jaunākajām zinātnieku prognozēm, nākamais lielais Vezuva izvirdums ir sagaidāms ne ātrāk kā pēc apmēram 100 – 200 gadiem.

“Mēs nevaram droši apgalvot, ka pēc, piemēram, 50 gadiem notiks konkrēta vulkāna izvirdums, jo tā mehānisms līdz galam tomēr nav izprasts. Mēs varam tikai reaģēt neilgi pirms izvirduma, jo novērojam dažādas parādības, kas liecina par to, ka, visdrīzāk, drīz notiks izvirdums,” pauž Karušs.

Viņš arī piebilst, ka zinātnieki novēro siltumplūsmu magmas kambarī zem vulkāniem un arī to, kādas specifiskas gāzes izdalās. Ir arī vēl viens uzticams indikators.

“Parasti, kad magma laužas uz augšu un plūst tuvāk Zemes virskārtai, tas saistās ar lokālām zemestrīcēm, kuras zinātnieki novēro ar sensoru palīdzību. Papildus var mērīt arī gravitācijas lauka izmaiņas. Bieži mēdz būt novērojama arī neliela Zemes pacelšanās,” skaidro Karušs.

Īslandes vulkāni arī nesnauž

Īslande ir viens no tiem pasaules reģioniem, kuros vulkāniskā aktivitāte mūsdienās ir ļoti augsta. Jānis Karušs skaidro, ka Īslande atrodas uz tā saucamā “karstā punkta” un to šķērso robežjosla, kurā notiek Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektonisko plātņu savstarpēja attālināšanās.

Šajā Ziemeļeiropas valstī ir apmēram 200 vulkānu, no kuriem 35 tiek uzskatīti par aktīviem. Slavenākais no tiem, protams, ir Eijafjadlajegidls, kurš atrodas apmēram 200 km uz austrumiem no Īslandes galvaspilsētas Reikjavīkas. Šis vulkāns tika uzskatīts par snaudošu gandrīz 200 gadus – kopš pēdējā izvirduma 1821. gadā.

Vai iespējams apturēt izvirdumu

Trīs mēnešus ilgušo Kumbre Vjeha izvirdumu Kanāriju salās kāds vietējais politiķis piedāvāja apturēt, iemetot vulkānā spridzekli. Šo ideju daudzi izsmēja, tomēr pasaulē ir gadījums, kad šāds piedāvājums arī ticis realizēts. Proti, 1935. gadā ASV armija ar spridzekļiem centās novirzīt

Maunaloa vulkāna lavas plūsmas Havaju salās. Nedēļu pēc spridzināšanas lavas plūsma tik tiešām apstājās.

Tas ļāva ASV militāristiem pavēstīt, ka misija ir izdevusies. Jāatzīmē, ka daudzi speciālisti bija skeptiski, jo uzskatīja, ka lavas plūsma izbeidzās pati no sevis un ka šis process vienkārši sakrita ar spridzināšanas laiku.

Jānis Karušs saka, ka teorētiski siltumu no vulkāna varētu atsūknēt, lai novērstu izvirdumu. Taču jāņem vērā, ka enerģijas daudzums ir tik liels, ka praksē to realizēt nebūtu iespējams.

“Apturēt vulkāna izvirdumu diemžēl nav mūsu spēkos, un diez vai pārskatāmā nākotnē tāda iespēja būs,” saka Karušs. Viņš gan piebilst, ka laikmetā ar strauju tehnoloģiju attīstību varētu rast iespēju paredzēt iespējamos izvirdumus vēl savlaicīgāk.