Ukrainas vēstnieks: Latvija ir vissiltākā valsts, drosmīga un principiāla (13)

Miščenko izteica pateicību Latvijai par operatīvajiem un drosmīgajiem lēmumiem, kamēr daži pasaulē vēl domāja, ka ar agresoru varētu vienoties. Viņš atgādināja, ka Ukrainas uzvara ir obligāts elements mūsu kopīgajai uzvarai pār ļaunumu, taču pēc militāras uzvaras ir nepieciešama Krievijas morāla sakāve ar sankcijām un izolāciju.

"Krievija nebūs normāla, ja tās sabiedrība neizdzīvos smagu garīgo krīzi," uzskata vēstnieks.

Viņš pieminēja arī neseno gadījumu, kad Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols ar slaveno teicienu par krievu kara kuģi "pasūtījis" Krievijas EDSO delegāciju. "Valoda, kuru izmanto Rihards Kols, ir vienīgā Krievijas režīmam saprotamā valoda," teica Miščenko.

Viņš arī pateicās Ārlietu ministrijai par līdzekļu ieguldīšanu Ukrainas karavīru rehabilitācijai un ārstēšanai.

Miščenko norādīja, ka tad, kad viņam jautā viedokli par Latviju, viņš stāsta, ka tā esot vissiltākā valsts,  kā arī drosmīga un principiāla. Turklāt viņš piebilst: "Eiropeiskums nav dārgos uzvalkos, bet tieši šādā attieksmē."

Vēstnieks arī cer, ka Ukraina drīzumā nonāks Eiropas Savienībā un NATO, un norāda, ka valsts darīs visu, lai būtu vietā, kādā tā ir pelnījusi būt.

Arī Luhanskas gubernators pateicās Latvijai par to, ka visus deviņus gadus kopš pirmā Krievijas iebrukuma Ukrainā tā ir bijusi liels atbalsts. Viņš norādīja, ka 95% Luhanskas apgabala teritorijas šobrīd ir okupēta un 5% ir tikuši atgūti ar Ukrainas bruņoto spēku palīdzību. Gubernators arī uzskata, ka Luhanskā postījumi būs vislielākie. Viņš stāstīja, ka sienas ir iespējams atjaunot, tomēr kara noziegumu atklāšana būs baisa, jo šobrīd vēl nav iespējams tos visus apzināt.

"Putins ir jāuzvar reizi par visām reizēm, lai tādas domas, kā uzbrukt kādai Eiropas valstij, nebūtu ne viņam, ne kādam citam, kas nākotnē vadīs Krievijas Federāciju," brīdināja Haidajs.

Viņš arī norādīja, ka šī uzvara būšot kopīga uzvara, taču par to nāksies maksāt augstu cenu. "Nākamā grūtākā diena pēc 24. februāra būs diena pēc mūsu uzvaras, kad sapratīsim, par kādu cenu mēs to esam ieguvuši," pauda Haidajs.

Gunda Reire uzsvēra, ka Latvijas nostāja attiecībā uz Ukrainas tiesībām uz suverenitāti un teritoriālo integritāti ir stingra un nemainīga un ka Latvija atbalsta Ukrainas eirointegrācijas ceļu. Viņa arī norādīja uz nepieciešamību izveidot ANO tribunālu kara noziegumu sodīšanai un pateicās par Latvijas sabiedrības ieguldījumu palīdzības sniegšanā, atgādinot, ka tieši Latvija saziedoja pirmo miljonu.

Reire norādīja, ka Ukraina karo arī mūsu karu, turklāt sekretāre uzsvēra drošības stiprināšanas nozīmi ne tikai austrumu robežā un NATO ietvaros, bet arī katra individuālajās izvēlēs, kas izpaužas vairākās jomās – kultūrā, sportā, valodas lietojumā un dezinformācijas atspēkošanā.

Katarina Plātere atgādina, ka Krievijas uzbrukumi sabiedrībai sākušies jau pirms 2014. gada, iejaucoties informācijas telpā un valstu iekšpolitikā, tāpēc lineāri, vienreizēji pasākumi šādā līmenī nelīdz. Plātere norādīja, ka darbības virzieni, kas tika nosprausti bija pareizi un joprojām ir aktuāli, tomēr, runājot par papildus pasākumiem, kurus Ārlietu ministrija vēl varētu veikt, viņa stāsta, ka tie ir sankciju apiešanas iespēju mazināšana un skaidrošanas darba veikšana valstīs, kurās varētu iestāties ārkārtas sajūtas notrulināšanās, jo tām nav tiešas robežas ar Krieviju. Pēc viņas teiktā, gada laikā sabiedrības atbalsts Ukrainai ir pieaudzis un svarīgi ir nezaudēt vienotību un jaudu, kā arī turpināt izdarīt spiedienu uz Krieviju.

Andris Sprūds runāja par solidaritātes nozīmi Eiropā, Ukrainā un Latvijā no parlamentārās perspektīvas un norādīja, ka iepriekš Eiropas līmenī šāda solidaritāte vēl neesot bijusi.

Viņš arī atsaucās uz 141 balsi ANO Ģenerālās asamblejas 23. februāra balsojumā, pieprasot Krievijai izbeigt karu un izvest savu karaspēku no Ukrainas.

"Tas ir nozīmīgi, tas ir daudz, ar to tiešām pietiktu, lai mēs izveidotu starptautisko kara tribunālu," uzskata Sprūds. 

Viņš arī norādīja, ka parlaments ir daļa no solidaritātes veicināšanas, kā piemēru minot iepriekšējā dienā Saeimā pieņemto paziņojumu par Krievijas agresijas nosodīšanu un atbalstu Ukrainai. Parlaments darbojas sabiedriskās domas uzturēšanā:

"Mēs cīnāmies arī par sirdīm un prātiem [..], mums ir nepārtraukti jāpārliecina [..], ka mēs tiešām cīnāmies šajā baltajā un melnajā karā, kurā šī cīņa ir par mūsu kopīgu uzvaru." 

Sprūds atgādināja, ka mijiedarbība ar partneriem ir jāuztur un atbalstam jāturpinās. Tāpat arī parlamentu Eiropas lietu komisijām starp Baltijas valstīm, Poliju un Ukrainu ir jāsadarbojas, lai stiprinātu Ukrainas partneru zināšanas par Eiropas integrācijas jautājumiem.

Saistībā ar pilsoniskās sabiedrības aktivitāšu plāniem nākamajā gadā Inese Vaivare komentē, ka ir saskārusies ar to, ka valsts pārvalde ir bijis lielāks draugs nekā nevalstiskās organizācijas, jo lielās starptautiska līmeņa organizācijas, kas strādā ar citiem konfliktiem, Ukrainas karu saskata kā konkurenci to darbam un tādēļ nav bijušas pārāk atbalstošas.

Vaivare norāda, ka Baltijas valstu nevalstiskās organizācijas varētu būt Ukrainas balss starptautiskā līmenī. Tāpat nepieciešams ieguldīt vairāk resursu Ukrainas bērnu izglītībā, jo "viņi būs tie, kas atgriezīsies atpakaļ un būvēs savu valsti pavisam drīz, kā mēs ceram".

Platformas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta izcēla nepieciešamību Latvijā esošajiem bēgļiem nodrošināt iespēju saglabāt nacionālo identitāti, integrējoties uz latviešu, nevis uz sāpīgās okupantu valodas bāzes, un piebilda, ka ir nepieciešams izmantot iespēju dokumentēt kara noziegumus, par kuriem bieži stāsta bēgļi, ierodoties Latvijā. Dimanta arī vērš uzmanību uz posttraumatiskā stresa sindroma pārvarēšanas nepieciešamību Ukrainā, tāpēc Latvijā esošos bēgļus varētu apmācīt, lai atgriežoties tie varētu tur sniegt palīdzību.

Savukārt "Radio Brīvā Eiropa" pārstāvis Elmārs Sveķis uzdeva jautājumu – ko iespējams darīt attiecībā uz informāciju krievu valodā? Sprūds norādīja uz izglītības sistēmas nozīmi, atgādinot, ka Latvijā ir pieņemts lēmums šajā jomā pāriet uz latviešu valodu, taču piebilst, ka vēl kādu laiku būs nepieciešami mediji, kas konkrētu sabiedrības daļu spēj uzrunāt krievu valodā. Tomēr tolerances robežai kaut kur ir jābeidzas un nepieciešams saglabāt līdzsvaru.

Plātere vērsa uzmanību arī uz to, kāda ir krievvalodīgo mediju auditorija un kādas ir šo mediju darba spējas. Viņa arī pievērsās problēmai par Krievijā represēto mediju uzņemšanu, aizsargāšanu un to spēju darboties vidē, kurā atklāti runāt par karu Ukrainā nav aizliegts.

Atbildot uz portāla TVNET žurnālista Jura Jurāna jautājumu par potenciālajiem uzlabojumiem palīdzības sniegšanā Ukrainai, gubernators Haidajs norādīja, ka nepieciešams komunicēt ar apgabala vadību, jo tā zina, kas konkrētā brīdī katrā vietā ir nepieciešams.