Diskusijas dalībnieki rosināja vairākus priekšlikumus valsts aizsardzības spēju un armijas kapacitātes celšanai. Tos uzklausīja arī Aizsardzības ministrijas eksperti, kuri tos, iespējams, varētu ņemt vērā, strādājot pie valsts aizsardzības koncepcijas aktuālās redakcijas sagatavošanas.
Piemēram, militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš norādīja, ka Latvijai ir saistoši starptautiskie līgumi, kas krīzes brīdī nebūtu izdevīgi, piemēram, 1997.gada Otavas līgums kājnieku mīnu aizliegšanai.
Ukrainā karš ar mīnu izmantošanu notiek, neskatoties uz Ukrainas pievienošanos šim līgumam. "Tas ir tāpēc, ka pretkājnieku mīnas ir efektīvs un lēts aizsardzības ierocis, kuru paši esam sev lieguši. Mums ir jāsaprot, ka vajadzības gadījumā mums nebūs iespējams priekšējās līnijas, ierakumus nodrošināt ar šīm mīnām, jo esam apņēmušies ar starptautiskajām saistībām tās neglabāt, neražot un neizmantot,
Vērdiņš rosināja apdomāt iespēju par moratorija noteikšanu attiecībā uz iepirkšanu un glabāšanu, bet atstājot apņemšanos tās neizmantot "katrā gadījumā kā pirmajiem".
Runājot par pieeju bruņojamam, Vērdiņš norādīja, ka armijas nodrošināšanai ar tehniku pie pašreizējiem iepirkuma ātrumiem būs vajadzīgi vēl daudzi gadi. Tehnika ir jāturpina iegādāties, bet Latvijai vajadzētu slēgt līgumus ar sabiedrotajiem, lai tie Latvijā glabātu tehniku, kuru mūsu armija varētu izmantot apmācībās. "Tas būtu labi nebaltai dienai, lai brīdī kad ierastos sabiedrotie nebūtu jāveic apmācība tās lietošanā," uzsvēra eksperts.