Kaut gan Krievijas bruņotajiem spēkiem gada laikā kopš iebrukuma Ukrainā tā arī nav izdevies ieņemt visu Ukrainas piekrasti un tikt līdz Moldovai, izskatās, ka vēlme tomēr panākt šīs nelielās Austrumeiropas valsts nonākšanu Krievijas kontrolē nav apsīkusi – turklāt nemilitārie ieroči varētu izrādīties pat efektīvāki.

Februāra sākumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdināja savu kaimiņvalsti par Krievijas plāniem destabilizēt Moldovas jau tā sarežģīto iekšpolitisko situāciju, lai kontrole pār valsti nonāktu Kremlim lojālu spēku rokās. Pāris dienas vēlāk arī Moldovas prezidente Maija Sandu apstiprināja, ka no Ukrainas izlūkdienestiem saņemta šāda informācija, un apsūdzēja Krieviju sabotieru iesūtīšanā, lai saasinātu valstī notiekošos protestus. Tikmēr Krievijas amatpersonas atkal pavērsušas naratīvu pretējā virzienā, apsūdzot Ukrainu par plāniem iebrukt prokrievisko separātistu kontrolētajā Piedņestrā.

Tiklīdz pērn sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, parādījās nopietnas bažas un spekulācijas arī par Moldovas nākotni. Kad okupantu spēki aktīvi virzījās uz dienvidiem un draudēja pietuvoties Odesai, izskanēja versijas par to, ka Putina mērķis ir izveidot sauszemes koridoru ne vien līdz Krimai, bet pat Moldovai, un apvienoties ar Kremlim draudzīgo Piedņestras reģionu. Moldovas ģeopolitiskā statusa maiņa par labu Krievijai teorētiski varētu ne vien novājināt vienoto fronti pret Krieviju, bet arī apgrūtināt Ukrainas aizsardzību.

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X