"Milzu peļņas ēras beigas" jeb kā Krievija ik dienas zaudē milzīgus līdzekļus (8)

Tiek norādīts, ka ieņēmumi no Krievijas naftas eksporta, kas iepriekš bija ap 500-600 miljonu dolāru dienā, tagad ir ap 300 miljoniem dolāru. Krievija ir spiesta eksportēt savu “Urals” markas jēlnaftu uz jauniem tirgiem ar lielām atlaidēm, tāpēc šīs markas jēlnaftas cena var būt par 40% lētāka nekā “Brent”.

Ņemot vērā Rietumu sankcijas, kas paredz Eiropas Savienības naftas importa embargo, un G7 valstu cenu griestus, Krievijas nafta ievērojami zaudējusi savu vērtību. Pēc Krievijas Finanšu ministrijas datiem, vidējā “Urals” cena janvārī un decembrī bijusi 50 dolāru par barelu, kamēr oktobrī tā maksājusi vidēji 79,5 dolārus par barelu. Vasaras mēnešos naftas cena nenokritās zem 80 dolāriem par barelu.

Vēl jāpiemin gāzes eksporta ienākumu kritums. Uz Eiropu, kas ilgstoši bija galvenais “Gazprom” noieta tirgus, pērn piegādātās naftas apjoms nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 1980. gadu beigām – no 2,5 miljardiem kubikmetru gāzes nedēļā tika piegādāti vien 500 miljoni kubikmetru. Tā rezultātā Krievijas peļņa no gāzes pārdošanas pašlaik ir ap 50 miljoniem dolāru dienā, lai gan no 2021. gada augusta līdz 2022. gada augustam vidēji šis rādītājs bija 300 miljoni dolāru dienā.

“Milzīgu ienākumu ēra Krievijas naftas un gāzes tirgū ir beigusies. Tas rada draudus budžetam, kurā pērn izveidojās 3,3 triljonu rubļu deficīts un kas arī šogad noslēgsies ar lielu deficītu,” sacīja Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta vecākais līdzstrādnieks Janis Klūge.

Pēc Krievijas Finanšu ministrijas datiem, naftas un gāzes ienākumi 2023. gada sākumā bija sarukuši par 47%, bet Krievijas budžeta deficīts janvārī bija teju 1,8 triljoni rubļu.

Lai mazinātu deficīta ietekmi, Finanšu ministrija pirmo reizi vēsturē pārdeva 3,6 tonnas zelta no Nacionālā labklājības fonda, kā arī atbrīvojās no pēdējām pieejamajām ārvalstu valūtu rezervēm – 310 miljardiem juaņu. Kopumā Finanšu ministrija un Centrālā banka pārdeva juaņas 54,5 miljardu rubļu vērtībā, bet februārī šī summa būs trīskāršojusies – līdz 160,2 miljardiem rubļu.

Kā uzsvēris “Chatham House” zinātniskais darbinieks Krievijas un Eirāzijas jautājumos Tims Ešs, 2023. gads kļūs par “īstu testu Krievijas ekonomikai”. Naftas produktu embargo, kas stājās spēkā 5. februārī, būtiski apgrūtinās naftas produktu pārdošanu pat ar atlaidēm, jo Āzijā nav pieprasījuma. Indijai un Ķīnai ir savas naftas pārstrādes rūpnīcas, kas izvēlas iepirkt lētu jēlnaftu, lai pašas saražotu dīzeļdegvielu, ko pārdot tālāk.

Tā rezultātā Krievijai nāksies samazināt naftas ieguves apjomus par 500 tūkstošiem barelu naftas diennaktī. Paredzams, ka gada laikā Krievija samazinās naftas ieguvi līdz 10%.

Vairāki analītiķi brīdina, ka naftas ražošanas nozare Krievijā šogad būs spiesta samazināt ieguves apjomus par vēl lielāku apjomu – līdz 18%, jeb līdz 8,8 miljoniem barelu naftas diennaktī, kas ir zemākais rādītājs teju 20 gadu laikā.