Pusotrs simts pavisam parastu eiropiešu - daži ar sirmām galvām, citi ar pirmajām izdīgušajām ūsām - brīvdienu rītos nevis ilgāk pagulēja, bet gan sprieda, kā atrisināt pārtikas atkritumu problēmu Eiropā. Drīzumā viņu sagatavotie priekšlikumi varētu kļūt par mūsu visu ikdienas realitāti. 

Eiropas Savienībā ik gadu atkritumos nonāk gandrīz 57 miljoni tonnu pārtikas - tie ir 127 kilogrami pārtikas atkritumu uz vienu iedzīvotāju. Tas ne tikai noplicina dabas resursus un rada ekonomiskos zaudējumus apmēram 130 miljardu eiro apmērā; īpaši nepatīkami šie skaitļi sāk izskatīties tad, ja tiem blakus noliek faktu, ka apmēram 36,2 miljoni ES iedzīvotāju nespēj atļauties vienu kvalitatīvu maltīti dienā. Pēdējos gados pieaudzis uz Eiropas Komisiju (EK) izdarītais spiediens, lai tā rod risinājumus šai problēmai.

Šoreiz papildus visiem ierastajiem lēmumu pieņemšanas mehānismiem tiek izmēģināts kas jauns - Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas. Nejauši izvēlēti pilsoņi no visām 27 ES dalībvalstīm tiek uzaicināti trīs nedēļas nogalēs izstrādāt savus ieteikumus, kā apkarot pārtikas atkritumu problēmu, kas pēc tam tiek nodoti EK, lai iestrādātu tos ES likumdošanā. Dalībvalstīs tie varētu būt ieviesti pēc aptuveni četriem gadiem.

Portālam TVNET bija iespēja Briselē vērot pēdējo no trim sesijām, kā arī uzklausīt tajā piedalījušos latviešu iespaidus.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X