Latvijai un citām NATO dalībvalstīm turpinās pieaugt apdraudējums no Baltkrievijas, secina SAB (4)

Pagājušajā gadā Krievijas karš pret Ukrainu iezīmēja arvien pieaugošo Krievijas ietekmi Baltkrievijas politikā, militārajā sfērā, ekonomikā, informatīvajā telpā un valsts pārvaldē. Lai gan līdz šim brīdim Baltkrievijas armijas vienības tiešā veidā nepiedalās Krievijas karā pret Ukrainu, tomēr Baltkrievija sniedz loģistikas, medicīnisko un tehnisko atbalstu Krievijas armijai, tāpēc ir līdzatbildīga par Krievijas agresiju Ukrainā.

Patlaban Krievijas armija Baltkrievijas teritoriju izmanto kā savu teritoriju, kas attiecīgi palielina apdraudējumu tās kaimiņvalstīm, tostarp Latvijai.

Iebrukums Ukrainā apliecināja, ka Baltkrievija vairs patstāvīgi nelemj savus drošības politikas jautājumus, bet rīkojas saskaņā ar Krievijas norādēm. SAB informācija liecina, ka neleģitīmā Baltkrievijas vadītāja Aleksandra Lukašenko režīms, tāpat kā lielākā daļa amatpersonu Krievijā, netika informēti par gaidāmo karu un par to uzzināja vien 2022.gada 24.februārī.

Kara aizsegā Krievija nostiprināja militāro klātbūtni un ietekmi Baltkrievijā, nodrošinot pilnīgu militāro spēku pārvietošanās brīvību.

Līdz ar reģionālās teritoriālās vienības izveidi 2022. gada oktobrī Krievija panāca pastāvīgu savu spēku klātbūtni Baltkrievijā, kam Baltkrievija gadiem bija pretojusies. Baltkrievijas militārpersonas savas valsts teritorijā apmāca Krievijas mobilizētos karavīrus karam Ukrainā, jo pašā Krievijā lielo zaudējumu dēļ trūkst pieredzējušu instruktoru.

Tāpat Baltkrievijas militārais ekipējums un munīcija regulāri tiek nosūtīti Krievijas armijas vajadzībām, savukārt Baltkrievijas teritorijā arvien vairāk tiek izvietotas Krievijas pretgaisa aizsardzības un raķešu sistēmas.

Tomēr, neskatoties uz arvien pieaugošo Krievijas spiedienu, Lukašenko jau kopš kara sākuma izvairījās no tiešas Baltkrievijas armijas iesaistes karadarbībā Ukrainas teritorijā.

Galvenais iemesls šādai Lukašenko rīcībai - bailes no iespējamas sabiedrības neapmierinātības un politiskās situācijas destabilizācijas, kas varētu novest pie viņa režīma krišanas. Ļoti iespējams, no tā vēlas izvairīties arī Krievija, kurai nav nepieciešama vēl viena problēmsituācija tuvējā pierobežā, secinājis SAB.

Tomēr Lukašenko spēja lavierēt ir ierobežota - nepieciešamības gadījumā Krievijai ir visi rīki, lai piespiestu Baltkrievijas bruņotos spēkus iesaistīties karā, neskatoties uz iespējamām iekšpolitiskām sekām Baltkrievijai.

Kaut arī pret režīmu vērstie protesti kopš 2020. gada ir būtiski samazinājušies, neapmierinātība ar politisko situāciju Baltkrievijā arī 2022. gadā saglabājās augsta. Tomēr, neskatoties uz sabiedrības neapmierinātību, Lukašenko kopumā ir izdevies atgūt kontroli pār Baltkrievijas iekšpolitiku.

Jaunu protesta viļņu iespējamība patlaban ir zema, savukārt politiskā opozīcija, kuras pārstāvji ir ieslodzīti vai pametuši Baltkrieviju, neapdraud Lukašenko režīma stabilitāti.

To Lukašenko galvenokārt ir izdevies panākt, izmantojot represijas, kas pērn turpināja pieaugt gan pret opozīciju, nevalstiskajām organizācijām un masu medijiem, gan kopumā pret pilsonisko sabiedrību.

2022. gadā politiski ieslodzīto skaits Baltkrievijā pārsniedza jau 1447 personas. Piemēram, oktobra beigās tika aizturēti vairāk nekā 45 Zinātņu Akadēmijas darbinieki. Lielākā daļa pēc nopratināšanas un mobilo telefonu satura pārbaudes atbrīvoti, daļai - piespriests cietumsods, pēc kura izpildes darbinieki atlaisti. Gada nogalē represijas vērstas arī pret lielākajiem Baltkrievijas uzņēmumiem un organizācijām.

Lukašenko 2022.gadā turpināja iznīcināt jebkāda veida pilsoniskās sabiedrības aktivitāti Baltkrievijā. Saskaņā ar cilvēktiesību pētniecības grupas "Lawtrend" datiem līdz 2022. gada novembra beigām Baltkrievijā darbību izbeidza 1102 nevalstiskās organizācijas - 699 atradās piespiedu likvidācijas procesā, savukārt 403 pašas izlēma pārtraukt darbību.

Izmaiņas likumdošanā paredz, ka līdz 2023. gada vasarai un rudenim visām politiskajām partijām būs jāreģistrējas no jauna - partijās vairs nevarēs iesaistīties un tās vadīt personas, kas nedzīvo Baltkrievijā, piemēram, lielākā daļa opozīcijas pārstāvju.

Izmaiņas būtiski ierobežos to partiju darbību, kas neatbalsta esošā režīma intereses. Savukārt 2023. gada 10. janvārī Lukašenko parakstītais likums "Par Baltkrievijas Republikas pilsonību" paredz, ka opozīcijas pārstāvjiem un atbalstītājiem var atņemt valsts pilsonību, tādējādi ierobežojot opozicionāru iespējas atgriezties Baltkrievijā.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas nodrošina iespēju Lukašenko noturēt varas grožus, ir Krievijas sniegtā finansiālā un ekonomiskā palīdzība.

2022. gadā Krievija lielā mērā turpināja uzturēt Baltkrieviju, tai sniedzot finansiālus aizdevumus un relatīvi lētus energoresursus.

Rezultātā līdz pat 60% no Baltkrievijas ārējā valsts parāda ir aizņēmumi no Krievijas vai ar to saistītām struktūrām, piemēram, Eirāzijas Attīstības bankas. Baltkrievijas atbalsts Krievijas iebrukumam Ukrainā ir vēl vairāk izolējis Baltkrieviju no pārējās pasaules, atstājot Krieviju kā praktiski vienīgo garantu Lukašenko režīma izdzīvošanai.

Krievija šo Baltkrievijas atkarību turpināja izmantot arī pērn, lai nodrošinātu savas intereses Baltkrievijā un kontrolētu Lukašenko. Baltkrievijai nodrošinātie aizdevumi piešķirti ar nosacījumiem.

Piemēram, vien dažas dienas pēc tam, kad 7. oktobrī Krievija aizdeva Baltkrievijai 1,5 miljardus ASV dolāru, Lukašenko paziņoja par Krievijas Baltkrievijas reģionālā grupējuma izveidi Baltkrievijas teritorijā.

2022. gadā Krievijai arī izdevās paātrināt abu valstu integrāciju Savienotās valsts ietvarā, piespiežot Baltkrieviju piekrist Krievijas nosacījumiem dažādos jautājumos, par kuriem Lukašenko līdz šim ilgstoši kaulējās. Piemēram, Krievija un Baltkrievija 2022. gadā vienojās par vienotas nodokļu sistēmas izveidi, kas primāri ļaus Krievijai vieglāk kontrolēt Baltkrievijas ekonomisko un finansiālo situāciju.

Kopumā 2022. gads apliecināja, ka Krievija Baltkrievijā ir nostiprinājusi ilgtermiņa ietekmi un klātbūtni, pārvēršot Baltkrieviju par vēl vienu pret Rietumiem atklāti agresīvi noskaņotu valsti, secinājis SAB.

SAB vērtējumā Latvijai un citām NATO un ES dalībvalstīm apdraudējums no Baltkrievijas teritorijas turpinās pieaugt. Piemēram, lai arī pagājušajā gadā Lukašenko režīma organizētās nelegālās migrācijas kampaņas mērogi bija būtiski mazāki nekā 2021.gadā, nelegālās migrācijas risks no Baltkrievijas joprojām ir paaugstināts.