Normāla dzīve gandrīz bez smadzenēm? Šim cilvēkam tā ir realitāte (8)

Pat desmitiem gadu ilgi pētījumi, kas veltīti centieniem izprast apziņu jeb savas eksistences apzināšanos, joprojām nav pietiekami, lai mēs varētu rast atbildi uz šo jautājumu. Daudzi zinātnieki uzskata, ka apziņas fiziskais avots atrodas smadzenēs. Bet kā gan cilvēks, kurš zaudējis lielāko daļu smadzeņu neironu, joprojām spēj apzināties savu eksistenci un apkārtni?

Vīrs, kurš zaudējis teju visas savas smadzenes, pirmo reizi tika aprakstīts zinātniskajā žurnālā “The Lancet” 2007. gadā.

Pētījuma tapšanas laikā francūzis bija 44 gadus vecs un lielāko daļu savas dzīves nodzīvoja, nezinot, ka ar viņu kaut kas nav lāgā. Pie ārsta viņš vērsās tikai ar sūdzībām par vājumu kreisajā kājā.

Kad viņam tika veikta magnētiskā rezonanse, atklājās, ka viņa galvaskauss ir pilns ar šķidrumu, bet no smadzenēm tur ir tikai plāns ārējais smadzeņu audu slānis. Iekšējās smadzenes bija teju pilnībā bojātas.

Ārsti uzskata, ka vīrieša smadzenes 30 gadu laikā pakāpeniski izzuda, galvaskausā lēnām uzkrājoties šķidrumam. Šo stāvokli dēvē par hidrocefāliju. Tāda diagnoze viņam bija uzstādīta jau bērnībā, un līdz 14 gadu vecumam viņš tika ārstēts, tomēr tad ārstēšana tika pārtraukta. Kopš tā laika lielākā daļa vīrieša smadzeņu ir zudušas.

Tiesa, par spīti nelielajam smadzeņu audu daudzumam galvaskausā vīrietis nebija īpaši garīgi atpalicis. Jā, viņa IQ līmenis bija 75 vienības, tomēr viņš spēja veikt ierēdņa darbu. Viņš arī bija precējies, audzināja divus bērnus un bija relatīvi vesels.

Šis gadījums ne tikai zinātniekiem liek spriest par cilvēka izdzīvošanas spējām, bet arī izaicina esošās idejas par to, kas īsti ir apziņa.

Iepriekš pētnieki uzskatīja, ka apziņa varētu būt saistīta ar dažādiem noteiktiem smadzeņu reģioniem, tomēr, ja šī hipotēze būtu pareiza, tad šim vīrietim apziņai nepavisam nevajadzētu būt. Šis gadījums norāda uz to, ka smadzeņu reģioni, kas, pēc zinātnieku domām, sevī glabāja apziņas avotu, ar to nemaz nav saistīti, raksta "Science Alert".

“Apziņa ir smadzeņu nekonceptuāla teorija par sevi, kas iegūta pieredzes ceļā, proti, mācoties, mijiedarbojoties ar sevi, pasauli un citiem cilvēkiem,” skaidroja kognitīvais psihologs Aksels Klīrmens.

Šo ideju pirmo reizi viņš publicēja 2011. gadā, un tā sakrīt ar neseno pētījumu, ka pieauguša cilvēka smadzenes spēj daudz labāk pielāgoties apstākļiem, nekā uzskatīts iepriekš. Dažādi to reģioni pat spēj sadalīt lomas un uzņemties jaunus pienākumus ievainojuma gadījumā.

Francūža gadījumā nelielais atlikušais smadzeņu daudzums tomēr spēja radīt teoriju par sevi un nelaupīt vīrietim apziņu. Tas ir spilgts pierādījums tam, uz ko ir spējīgas mūsu smadzenes – apbrīnojams orgāns, ko mēs joprojām līdz galam neizprotam.