/nginx/o/2023/02/28/15170918t1h498b.jpg)
Gandrīz puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēc visu rēķinu un ikdienas izdevumu apmaksas viņiem nepaliek pāri brīvo līdzekļu, kurus novirzīt uzkrājuma veidošanai, liecina apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
"Ergo" pārstāvji norāda, ka kopējā ekonomiskā situācija ir atstājusi negatīvu ietekmi uz mājsaimniecību budžetu, jo pēdējā pusotra gada laikā cilvēku bez brīvajiem līdzekļiem kļuvis vairāk - kopš 2021.gada septembra viņu skaits palielinājies par 13 procentpunktiem.
Vislielākais brīvo līdzekļu trūkums patlaban vērojams iedzīvotājiem vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem - 53% no viņiem norāda, ka pēc ikmēneša pamatvajadzību segšanas nekas nepaliek pāri, bet vismazāk šī problēma skar cilvēkus vecumā no 25 līdz 34 gadiem - 30%.
Savukārt 54% aptaujāto norāda, ka viņiem ir līdzekļi uzkrājuma veidošanai. Pusotra gada laikā šādu cilvēku kļuvis par 15 procentpunktiem mazāk, jo 2021.gadā uz brīvo līdzekļu esamību norādīja 69% respondentu. 28% iedzīvotāju līdzekļi uzkrājumam patlaban paliek pāri katru mēnesi, bet 26% - tikai dažkārt.
Pēc "Ergo" un SKDS aptaujas datiem, 62% no tiem iedzīvotājiem, kuru rīcībā ir brīvie līdzekļi, uzkrājuma veidošanai gatavi novirzīt vismaz 10% vai vairāk ikmēneša ienākumu. Savukārt 24% aptaujāto uzkrājumam var veltīt mazāku summu - līdz 5% no ienākumiem.
Respondenti ar augstāku ienākumu un izglītības līmeni biežāk norāda, ka uzkrājumu veidošanai var atvēlēt lielāku ienākumu daļu. Tā 37% no aptaujātajiem brīvo līdzekļu īpašniekiem, kuru mēneša vidējie ienākumi uzskatāmi par zemiem (400 eiro un mazāk uz vienu cilvēku ģimenē), uzkrājumam gatavi novirzīt vismaz 10% un vairāk no šiem ienākumiem.
Savukārt no iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem (vismaz 1101 eiro un vairāk uz vienu cilvēku ģimenē) šādu ienākumu daļu uzkrājumam gatavs veltīt vairākums - 89%.
"Ergo" un SKDS aptauju laika posmā no 2023. gada 17. līdz 19.februārim veica sabiedriskās domas un pētījumu centrs SKDS, interneta vidē aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Savukārt tirgus pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" aptauja veikta no 2021. gada 2. līdz 8. septembrim, tiešsaistē visā Latvijā aptaujājot 1002 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)